Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Dāvaniņas Ziemassvētkos


Šis gads bija tik smags, kā nekad.Smagiem soļiem tas tuvojas savai nogalei. Brīnos, cik daudz cilvēku zaudējuši darbu, cik daudzi aizbraukuši no Latvijas un cik daudzi devušies uz citiem medību laukiem.Arī paši stiprākie šogad salūzuši, visi tie, uz kuriem biju pieradusi paļauties.Viss, kas uzbūvēts, ir sagrauts, daudzi zaudējuši cerības, daudzi piespiesti pie zemes un knapi dvašo.

Vien sapņi lidinās virs nopostītās zemes un izplosītajām dvēselēm. Daži sapņi vēl dzīvo. Manējie dzīvo kamolos.

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Rozā cepurīte ar pīnēm
















Pīņu cepurīte man tiešām iepatikusies. Uzadīju vēl vienu-rozā. Nu var labāk saskatīt rakstu.

Mazā zilā kruzuļšalle


Kādreiz gribas uztapināt kādu nieku vienā vakarā, nevis mūždien noņemties ar lielgabaliem -džemperiem un jakām. Tā nu tapa šis mazais aksesuāriņš.

Veste




Iesākti rokdarbi? Jā, atzīšos-man to ir vesels lērums! Tie ir kā pieraksti dienasgrāmatā-ideja ir noķerta un pierakstīta, un kādreiz tā noteikti taps par realitāti.


Cita lieta-ko par to domā un dažreiz arī SAKA citi ģimenes locekļi, kuriem nākas paciest bezgaldaudzos dzijas murskuļus ar apslēptām adatām visneiedomājamākajās vietās-skapī, uz dīvāna, maisiņā, somiņā, virtuvē...


Pirms kādiem deviņiem gadiem, kad mājās audzināju meitiņu, skatījos brīnišķīgo raidījumu dzīvīte, kurā parādīja jauno taktela dziju.Man to tik ļoti sakārojās! Protams, tā nebija lēta, bet tomēr nopirku mīksto pūkaini veselam džemperim.Gadiem ejot, sāka likties, ka šī krāsa nebūt nav manējā un gribējās to kaut kā atdzīvināt.Tad nu, sasniedzot plecu daļu, nolēmu pievienot mazliet dzīvīgāko tumši violeto Austrāli un spuriņdziju, ko nopirku musturbodē.Ar laiku džempera ideja atmira-pilsētā dzīvojot un apkures sezonai sākoties, tieši veste ir vairāk noderīgs apģērba gabals.

sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

Magoņu musturdeķis


Kas ir musturdeķis?

Visas, kas vēlas, var piedalīties pleda adīšanā. Adi pa gabaliņam adatas draudzenei un tev tiks pa gabaliņam no citas.
Tabulā apskati pleda saņēmēja vēlmes un centies pieturēties pie tām.
Centies adīt ar tādu dziju, kas adāma ar 3,5 un lielākām adatām, jo tas taču būs silts pleds.
Gabaliņa lielums ir 20 x 20 cm. Tehnika – jebkura: adīts, tamborēts, citādi ...
Adi pēc iedvesmas. Nekādi striktie termiņi un nodošanas datumi netiek izvirzīti. Ja Tev šodien gribas adīt rudens krāsas, tad adi šo gabaliņu un atliec ‘lienej’, ja vēlies adīt ko melnbaltu, adi un atliec ‘egai’ vai ‘evucei’.
Gatavos darbiņus nogādā pēc piederības. (tā rakstīts http://www.musturs.lv/)

- Savam musturdeķim pieteicos 2008.gada decembrī, vēlmes bija radīt deķi manai meitiņai pirmsjāņu noskaņās, vasaras sākuma krāsās, dzīvespriecīgu un sirdi iepriecinošu. Tēmas nosaukums sākotnēji bija garāks: Sarkanas magones rudzu laukā. Šī projekta laikā, kas ilga aptuveni pusotru gadu, es darināju 20x20cm lielus klucīšus, no kuriem lielāko daļu var apskatīt šeit (dažus aizmirsu nobildēt): http://foto.inbox.lv/kristinai/Musturdekjis-dodamie-klucji?view=&start=0&curdate=2010-10-23


Vēlāk tie tika satamborēti kopā un kļuva par Magoņu musturdeķi un piedalījās izstādē Musturdeķis-2010 Majoru kultūras namā. Te var aplūkot bildi no izstādes.

svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

Cepurīte ar pīnēm
















Cepurītei uzmetu 100 valdziņus ar 3.numura zeķu adatām.Uz katras adatas 25 valdziņi.





Noadīju dažas rindiņas valnīti-viens pa labi, viens pa kreisi. Tālāk sāku pīņu rakstu.Katrai pīnei 21 valdziņš (7+7+7), katrā pusē 2 kreiliskie. Vēlreiz tātad: 2 kreiliski, 21 labisks, 2 kreiliski. Četras reizes.Pīnes krustojumus veicu ik pēc 12 rindām.





Kad sasniedzu pietiekamu garumu, noraucu pīnes daļā 3 vietās katrā rindā.Tad vēl veicu pēdējo krustojumu, kad valdziņu skaits pīnē bija 9 (3+3+3). Tad saadīšanu sāku arī starp pīnēm, vispirms katras adatas galā, nākošajā kārtā-katras adatas sākumā.