Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

svētdiena, 2012. gada 20. maijs

Saulītē un pavasara ziedos

..nobeidzu apaļšalli..

Tāda noder arī pavasarī-lai nesapūš sprandu. Ja ne, būs nakamajai ziemai aksesuārs.

Krāsas nudien ir manējās!

Uzmetu ar tamboradatu (resnu)-vaļīgi, vajadzīgajā garumā, apmēram tik, cik ar rokām var aizsniegt.

Tālāk ar 5. numura apaļadāmajām adatiņām pa apli vien..

pēc Ceitas dotā raksta-divas rindas Noro, divas kidmohēra ar zīdu. Tā turpina, līdz dzija beidzas, vai pašai apnīk-tad ir gatavs!

otrdiena, 2012. gada 15. maijs

Pārvarēt skumjas...

Pie pasta gaidīju mammu, kamēr tā izņem paciņu no Holandes. Sen nebiju bijusi savā dzimtajā rajonā, kur tagad palikusi vienīgā pasta nodaļa. Vēroju cilvēkus, sen pazīstamās ēkas. Viss tāds skumjš-vecas drēbes, izmocītas sejas, piedzērušies dzērājpāri, steidzīgi mājāstiktgribētāji, kas snaiksta kaklus, gaidīdami autobusu. Norakstītas māju sienas, bedraini pagalmi, garais veikals-kādreiz smalks un jauns, ar skaistu nosaukumu, tagad nolīmēts kā poļu reklāmstabs.Trūkst vidējās paaudzes, kaut kā neredz inteliģenci. Vai tā izmirusi kā suga? Kas varēja-pārkvalificējās biznesmeņos, kas nespēja-dzērājos? Pārējie-aizbrauca. Kādi malači!
Varaskāras sievietes darbā, tieksme pazemot, samīt-mūsdienu labi atalgotas, par paraugu stādāmas sievietes portrets. Vīrieši, no kuriem jābaidās, nevis jāgaida aizsardzība.
Ieraujos pašaizsardzības kokonā-vēlos izturēt šo laiku, kuram, šķiet, nekad nepienāks gals, cik ilgi tas jau velkas. Mēģinu atrast jēgu eksistencei un prieku sīkās lietās, par ko citiem nav daļas:
izdiedzēt peļu austiņas..

..atpogāt tulpes..

..beidzot atrast pielietojumu brīnumjaukajām sen-nopirktajām-podziņām..

..pieadīt apnikušajam džemperim mainīg-krāsas volāniņus, garastāvokļa uzlabošanai..

..atrast pielietojumu iedāvinātām un paštamborētām puķītēm..

..atsvaidzinot veco vestīti ar svaigiem ziediņiem! Skumjas prom.

otrdiena, 2012. gada 1. maijs

Pārziemojām

Jauki-beidzot var staigāt ārā bez mēteļa!

Lēmums ir pieņemts-jaka tomēr tā nebūs, paliks veste ar haizivs zobiem.Svītras jau tā ir trakas-iet pašas, kur grib.Es neaizliedzu.



Mammas dārzā vienmēr zied puķes. Pirms nedēļas nebija pat lāga zāles. Kur tās radušās?




Kaimiņš Pēcis..

..apprecējies!