Roka pastiepās pēc man nezināma autora nezināma darba:
Angļu mūsdienu rakstnieka brīvdienu romāniņš stāsta par Kolina un Mērijas brīvdienām Venēcijā. Jauki, laiski, relaksējoši, saprotami, patīkami...līdz negaidītam un pārsteidzošam beigu pavērsienam.
Ņemu nākamo no gardēža plauktiņa-šo:
Franču rakstnieks Boriss Vians uzskatāms par vienu no XX gs. franču literatūras klasiķiem. Viņa darbi tulkoti maz, tulkojumi ne vienmēr bijuši veiksmīgi-iemesls: Viana attiecības ar valodu, tas, cik viņa darbos līdztekus sižetam un personu, lietu vai parādību aprakstiem būtiska loma ir valodai, kas veido paralēlu un tulkojumos gandrīz nenotveramu dimensiju. Jā, īsts atradums filoloģijas gardēdim!
Darbu Dienu putas kritiķi nodēvējuši par pašu sirdi plosošāko un sāpīgāko mūsdienu mīlas stāstu, kāds jelkad sarakstīts. Man asociējas ar Jaunā Vertera ciešanām. Brīnos, ka mūsdienās kāds vēl ko spēj tā just, laikam jau tāpēc, ka francūzis?
