Cimdus gaidījāt? Pirkstainīšus? Šoreiz veste aizsteidzās pa priekšu. Pirkstaiņi arī ir gatavi, tikai vēl jāievelk galiņi.
Vestīte stāvēja pabeigta jau sen, bet galiņi nebija ievilkti. Šoreiz iedvesma pārsviedās no cimdiņiem uz vesti. Cimdi jau arī nav nepieciešami, jo ārā ir atgriezies rudens, sniega nav. Vienīgi tumsa neļauj neko nofotografēt- kad eju uz darbu ap septiņiem no rīta ir melna tumsa, kad izeju no darba- jau ir satumsis. Pirkstaiņus bildēju vakara elektriskās spuldzes gaismā- ēnas ir garas, garas. Sestdien, svētdien līst lietus un piesalst. Tomēr mēģinu pierunāt kādu fotogrāfu, ka man ļoti vajag bildes. Tā nu top meitene miglā:
 |
| Ir divi dienā, un tik tumšs! |
 |
| Te pieslēdzas otrs fotogrāfs, atrodam labāku gaismu, nosalstam pamatīgi. Ir tuvu nulle grādiem, miglains un mitrs. |
Tāds nu tas vecmāmiņas kvadrāts manā izpildījumā! Varēšu vilkt uz darbu, kur mums mūžīgie caurvēji staigā un sapūš muguru.
Tagad ceru atgriezties pie pirkstainīšiem un gaidu sniedziņu! Lai būtu gaišāks!
