Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

pirmdiena, 2017. gada 9. oktobris

Kāmis!

Nu tā- ne no šā, ne no tā, it kā man dzijas mājās nebūtu! Uzbruka šodien Dziju KĀMIS!

Nu, uzminiet, kas tas ir?

Suņu dzija!

Haskijs? Nē-SAMOJEDS!!!!

svētdiena, 2017. gada 1. oktobris

Pāces veste

Tā kā vēl aizvien nekurina, ir iemesls izvilkt aprīlī iesāktu Pāces dzijas vestīti un ar steigu to pabeigt. Te nu ir rezultāts, gluži rudenīgās krāsās - tieši laikā!









Un te procesa bilde, bildēta aprīlī. Pēc šitādas improvizētas viengabala piegrieztnes man tapusi jau trešā veste. Divas iepriekšējās laikam bija no igauņu dzijas, nu iemēģinu kaut ko patriotiskāku.

Adīju ar savām mīļajām kantainajām adatām (Knit Pro) un klāt liku kidmohēras pavedienu.

Jā, gada beigas jau tuvojas -vai esi pabeigusi visu, ko iesāki? Es domāju - iesāktos rokdarbus?

pirmdiena, 2017. gada 11. septembris

pirmdiena, 2017. gada 21. augusts

Putniņi gatavi!

Tagad jādomā par ierāmēšanu.

trešdiena, 2017. gada 16. augusts

Ķīniešu mozaīka

Pa starpu adīkļiem man gadījusies jauna aizraušanās-ķīniešu mozaīka:


Mani mājinieki, kad šo ieraudzīja, kāpās atpakaļ, purināja galva un teica-tu taču to neliksi? Bet lieku gan! Citur redzēju šo rokdarbu dēvējam par izšūšanu ar dimantiem. Īstenībā jāšuj nav, bet jāliek spīdīgi plastmasas gabaliņi uz A4 formāta mušpapīra. Zīmējums jau ir uzdrukāts un kristāliņi sapakoti pa krāsām. Arī pincetīte un ērta kārbiņa kārtējai krāsai nāk līdzi komplektā.

pirmdiena, 2017. gada 10. aprīlis

Šallīte

Gaidu parādāmies pavasara zaļumiņu-bērzu mazās lapiņas. Uzadīju šallīti tieši tādā krāsā no ļoti, ļoti mīkstā alpaka dzijas kamolīša.
Rakstiņš ir vienkāršs: trīs labiski, viens kreiliski. Pa otru pusi-otrādi.

Izdomāju, ka galos pievienošu efektdzijas bumbulīšus-krāsas ideāli saskanēja.


Adīju ar tām dīvainajām kantainajām adatām, kuras man ir iepatikušās.

sestdiena, 2017. gada 11. februāris

Jelgavas ledus skulptūru festivāls

Noriņai

Te pie Varavīriņa iepozējam (nosaukumu noklausījos no vietējiem jauniešiem), tumsā TOMĒR SPĪD! mana adītā Jāņa cepurīte. Es arī tur esmu.

Prieks, ka izvēlīgā jaunatne pie dažādos gadatirgos pie lieliem meistariem iepirktiem aksesuāriem pievienojusi manus adītos Noro cimdiņus. Bilde tapa pavisam nejauši-no prieka par salūtu!

Salūts-tieši kad ieradāmies un vēl dažas Roberto dziesmas dzirdējām!


























Jelgava ir pārsteidzoša! Īpaši naktī! Un vēl kāds atklājums-tur runā latviski gandrīz visi. Ikdienā nākas uzturēties tikai Rīgā, un te nu ir tā, kā ir.