Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

trešdiena, 2019. gada 9. janvāris

Dūrainīši mozaīkadījumā

Dūrainīšus iemācījos adīt no Baibas P. Mozaīkrakstu līdz šim nebiju iemēģinājusi. To mēdz dēvēt arī par slinko žakardu. Mozaīkrakstu varētu raksturot-cilvēkiem ar vājiem nerviem-neiesaka. It īpaši cimdos. 

Valnīti adīju 2x2 sviķelī, ar 2 krāsām, adatas Nr.4, dzija-baltā (vilna ar zīdu), pelēkā (Ogres, domājams, ka vilna)

Te jau pirmais cimdiņš gandrīz gatavs!
Mozaīkrakstu adīju ar adatām Nr.5

Pēc ģimenes locekļu pieprasījma pievienoju arī savu firmas zīmi, kas arī stāv skapī, vesels rullis! :-)

Šādi izskatās ar mašīnu adīti dūrainīši. Tos adīju, kad mācījos Burdas mašīnadīšanas kursos 2000.gadā. Kā redzams, tie aizvien vēl stāv skapī nepabeigti. Beidzot pienācis laiks tos izmantot-pabeigšu un būs oderīte mozaīkcimdiņiem.
Te nu ir- silta gublāna oderīte!









ceturtdiena, 2018. gada 27. decembris

Spilventiņi

Ko darīt ar vecajiem džemperiem? Palūdzu mammai, lai pārstrādā spilvenos!


Tas ar sunīšiem uzšūts no dārgas, veikalā pirktas jaciņas. Otrs, ar puķēm, no manas kleitas, kas mazgājot sarāvās arvien īsāka, bet iekšā kā pildījums ir vīra vecais džemperis, kas adīts ar manām rociņām. Trešais darināts no mana tēta džempera, kuram uzšūta manas meitiņas pašrocīgi adītā pirmā (un pagaidām-vienīgā) šallīte. Vismaz tagad mājās ir kārtība! Paldies mammucim!

svētdiena, 2018. gada 23. decembris

Top jaka-2

Tā arī izdarīju, kā biju nodomājusi- uzadīju abas rokas un vēl arī kapuci. Tagad esmu atpakaļ pie stāva- rullēšu uz leju tik ilgi, kamēr vien pietiks dzijas.



Divi vērotāji, ko es tur kāpās daru?


Ziemas diena tik īsa, pati īsākā gadā


Pirkstainīši gatavi! :-)




trešdiena, 2018. gada 12. decembris

Vecmāmiņas kvadrāts noro vestē

Cimdus gaidījāt? Pirkstainīšus? Šoreiz veste aizsteidzās pa priekšu. Pirkstaiņi arī ir gatavi, tikai vēl jāievelk galiņi.
Vestīte stāvēja pabeigta jau sen, bet galiņi nebija ievilkti. Šoreiz iedvesma pārsviedās no cimdiņiem uz vesti. Cimdi jau arī nav nepieciešami, jo ārā ir atgriezies rudens, sniega nav. Vienīgi tumsa neļauj neko nofotografēt- kad eju uz darbu ap septiņiem no rīta ir melna tumsa, kad izeju no darba- jau ir satumsis. Pirkstaiņus bildēju vakara elektriskās spuldzes gaismā- ēnas ir garas, garas. Sestdien, svētdien līst lietus un piesalst. Tomēr mēģinu pierunāt kādu fotogrāfu, ka man ļoti vajag bildes. Tā nu top meitene miglā:

Ir divi dienā, un tik tumšs!



Te pieslēdzas otrs fotogrāfs, atrodam labāku gaismu, nosalstam pamatīgi. Ir tuvu nulle grādiem, miglains un mitrs.








Tāds nu tas vecmāmiņas kvadrāts manā izpildījumā! Varēšu vilkt uz darbu, kur mums mūžīgie caurvēji staigā un sapūš muguru.
Tagad ceru atgriezties pie pirkstainīšiem un gaidu sniedziņu! Lai būtu gaišāks!

trešdiena, 2018. gada 5. decembris

svētdiena, 2018. gada 2. decembris