Tamborēto svārku kaverversija

Bija man tādi tamborēti svārki, izmantoju tautas tērpa vietā- vilku uz Jāņiem, bet apnika- jo apakšmala tā kā vilkās kopā. Ņēmu un apakšmalu noārdīju. Satamborēju atpakaļ- klasiskā zvanu svārku formā. Tagad pat velku, uz darbu ejot. Lūk, dažas bildes:

Jūnija svētki

Līgo diena pagājusi mierīga, karsta un puķu vainagu smaržā ietīta:

Dārza darbi jūnijā paņem savu, rokdarbiem atliek mazāk laika. Bet veste pamazām top, par to pastāstīšu vēlāk, bet šodien gribu pieminēt mazo kājslauķīti, ko darināju mammai uz dzimšanas dienu-dārza mājas interjera izdaiļošanai:

Biju nopirkusi vienu lielo rulli T-kreklu dzijas tumši sarkanā krāsā. Iemēģināju to tamborēt,likās,ka vajag otru krāsu. Pasūtīju rozā no Aliexpress. Salīdzinot, ķīniešu sūtītais daudz maigāks un viegli tamborējas. Tumši sārtais ir ciets un ir smagi gan rokām, gan mugurai. Vēl ietambrēju lašu krāsas kamolīti no katia dzijas, kas palikusi pāri no topiņa tamborēšanas.

Nu, secinājums ir viens (priekš manis)- nekādu T-kreklu dziju vairs nepirkšu. Rokas sāp ne pa jokam!
Bet jubilāre gan nosolījas mazo paklājiņu izmantot kā krēsla pārklāju, ne paklājiņu. Katrai lietai sava vieta.

Vispasaules adīšanas dienā

..piedalījos cimdu izstādes atklāšanā Iļģuciema kultūras namā:

Sev par lieliem brīnumiem ieraudzīju arī savus cimdiņus izstādes stendā:

Redz, cik lepna!

Lai gan diena bija ļooooti karsta (ap 30 grādiem), noklausījāmies arī apjomīgu un vērtīgu lekciju par Lejaskurzemes cimdiem:

Liels paldies mūsu Baibai Pilānei par šajā gadā sniegto zināšanu pūru studijā Irbi!

Ceru, ka vismaz kādu daļiņu no sasmeltajām zināšanām spēšu izmantot turpmākajos adījumos un, jo īpaši, cimdos! :-)

Tamborēju

Pārmaiņas pēc jūnijā tamborēju. Sākotnēji domāju, ka jaku, bet nu- tā kā dziju krājumi izsīkuši- laikam palikšu pie vestes. Piedalos Irbe knits meistarklasē, kur tamborē žaketi puisītim bērnudārza izlaidumam. Bet nu man top mans izmērs, tādēļ pieeju radoši.

Lūk, sākotnējo krājumu revīzija. Man bija šādi lillā svārki no Katias dzijas ar sarežģītu sastāvu, bet palikuši vēl kādi 8 kamolīši un divi Noro dzijai līdzīgi kamolīši no alīša.

Nu eksperimentēšu, kas sanāks!

Tamborēšana ejot ātrāk nekā adīšana, tad nu ceru ātri tikt pie žaketes un likvidēt dziju kāmja pievilktos krājumus.

Tomēr tamborēšana nevedas tik ātri.

Krāsainā dzija draud izbeigties pavisam ātri. Domāju, ka pietiks tikai teiļa daļai.

Meklēju, ar ko krāsaino aizvietot- atrodu šo, bet tomēr nolieku nost, jo tāds man ir tikai viens, turklāt- liekas, ka šis ir par košu.

Atrodu šādu īsto Noro-ideāli piedod mainīgu tonīti garlaicīgajam lillā!

Redzu, ka reglāns uz padusi negrib doties, galu galā MK ir maza puisīša žaketei! Tāpēc izvēlos citu pieaudzēšanas ritmu, visu laiku pielaikojot.

Manā gadījumā der vienā rindā divi, otrā četri pieaudzējumi katrā reglāna līnijā. Tā arī turpinu uz priekšu, tieku līdz padusēm, taisu mēnestiņu un atdalu piedurknes.

Zem krūtīm veidoju nelielu sašaurinājumu, katras priekšpuses vidū- kādus 3 valdziņus samazinu 3 rindās pēc kārtas. Tad vienu nomierinošo kārtu-bez kādiem pieaudzējumiem vai samazinājumiem.

Tagad sākšu atkal paplatināt, jo tā prasa manas auguma aprises. Pieņemu visriņķī ik pēc 10 stabiņiem vienu valdziņu.

Turpinājums sekos! :-)

Jaunumi jūnijā

Jūnijā parasti notiek gadatirgus Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Šogad nenoslinkoju un devos turp, protams, iekritu uz zeķēm- kā jau Zeķu Tīniņa:

Tās kreisajā pusē tagad ir mans īpašums un nav domātas valkāšanai, bet aplūkošanai, līdzīgi kā glezna! :-)

Jūnijā piedalījos arī velo maratona ģimenes braucienā, nobraucu godam 16 km, lai gan esmu tikai svētdienas braucēja:

Bet priecājos par meitiņu, kas veica divreiz lielāku distanci- 32 km uz laiku, kopā ar pieredzējušiem sportistiem:

Tādas, lūk, jūnija sākuma aktivitātes. Turpmāk-vēl.

Citi hobiji

Kādu laiku nebiju taisījusi podus! Nu jau atkal iet vaļā.

Vēl arī meistarklasē iemācījos izcept stikla šķīvīti.

Te ir procesa bildes.

Pēc maratona Ģimenes skrējiena.

Vēstures muzejā gatavojāmies eksāmenam un skatījām kolosālo izstādi Latvijai-100

Cimdiņi ar tulpēm

Tulpju laikam beidzoties, savas tulpes ieadīju rakstainajos cimdos:

Mamma šo šķirni sauc par Rozavinde. Vai tas ir rozā vējš?

Vai īkšķīšus var ieraudzīt? Uz katra uzgāja ikurāt 3 tulpītes!

Domāju vienīgi par žāvēšanu uz šablona- vai sviķeļa rakstu vajag tik brutāli izstiept? Tāpēc jau ņēmu sviķeli, lai rokai labi piegulētu.. tagad būs tāds atkāries..vai arī- izmazgāšu vēlreiz! :-)

Zeķītes pavasara vēsajām dienām

Uzadījās zeķītes. Sākotnēji cerēju adīt cimdus, bet neietrāpīju izmērā. Žēl bija ārdīt laukā, tādēļ nobeidzu kā zeķes:

Izmērs apmēram 43. Apakšdaļā izmantoju dažādus atlikumus un ne tik labu dziju, kas nekam citam tā īsti neder. Tā darīja arī mana omammīte-zeķītes un bērnu cimdiņus no atlikumiem adīja, nevis dārgas dzijas pirka. Un tās bija manas bērnības skaistākās zeķītes. Katrā skolas brīvlaikā es dabūju jaunas. Kad atbraucu pie omammas, tad jauns pārītis jau gaidīja uz mazā galdiņa.

Bet ideju par cimdiņiem mēģināšu realizēt vēlreiz.

Jaka beidzot gatava! :-)

Beidzot esmu tikusi galā ar pogu šūšanu! Te nu ir rezultāts:

Beidzot īsta jaka!, saka mamma.

Turpinu adīt jaku 3

Kā jau darba cilvēciņš, maz laika varu atlicināt adīšanai, tomēr pamazām tuvojos jakas nobeigumam:

Valdziņus samazināju 3 reizes, šādā ritmā: 3 labiski, divi saadīti. Tomēr visdrošāk paļauties uz laikošanu, nevis konkrētu formulu, jo katram jau savi izmēri un apaļumi, kas jāapada, atšķiras.

Tagad jau sāku domāt par pogām, pārbaudīju mājās esošos krājumus. Piemērotā krāsā liekas šīs:

Bet problēma ir tā, ka pogas ir tikai piecas!

Kāmja uzbrukums

Protams, ka nenoturējos, un iekritu Pāces dziju veikala aizvēršanas piedāvājumā- kopumā par 36 EUR nesu mājās savu maisiņu ar pušķīti. Redz, kas tur iekšā: :-)

Šis burvīgi zilais tonis man rādījās sapņos un bija par iemeslu tam, ka devos uz šo Baložu ielas paradīzi.

It kā jau ņēmu džemperim, bet laikam būs par maz. Šo resno striķi pirku pirmo reizi un nepadomāju, cik daudz tas izies:

Nu nekas, gan kaut ko pielikšu klāt no saviem kāmja krājumiem! Vai arī darināšu bezroci!

Tad vēl divi šādi smukumi-"dubļu - dūņu" krāsas zeķu dzija un " Latvian red" dzija priekš dūrainīšiem:

Nu un tad vēl vienu skaistu ficīti zaļos toņos nopirku meitiņai lai darinātu lakatu, bet, tavu laimi, bērns pats sāka adīt sev šalli jau pirmajā vakarā:

Veikaliņš strādāšot līdz 20.aprīlim!