Pavasara zeķītes

Atkal uztapināju savu mīļāko modeli, šoreiz no Pāces dzijas:

Pavasara rokdarbi

Pāces dzijtiņa ar mohēras pavedienu

Cukurpaciņa zaļajai ziemai

Šo cepurīti arī iemācījos no Baibas Pilānes. Jāuzmet 70 valdziņi. Noada deviņus valdziņus, no 10. valdziņa izada divus, bet pēdējos divus (69. un 70.) saada kopā. Atpakaļ ada labiski, nedara neko. Nākamajā rindā atkal kā pirmajā. Kad sasniegts galvas apkārtmērs, abas puses sašuj kopā.

Izmantoju trīs dziju kamolīšu miksli: avokādo krāsas alpaka mīksto  kamolīti, vienkārtīgu Pāces dzijas kamolīti un Angora mohērīgo no dzijas.lv

Šajā februārī atvadījāmies no vecāsmammas mājas- vecās Startu skolas..

Nu mājā dzīvos sveši cilvēki..

Vai mēs vēl te atnāksim kādreiz un satiksimies kā sendienās, kad nepazinām raižu nekādu? Senajās mīļajās bērnu dienās, kad mūsu mīļie bija ar mums.

Pavasarīgs janvāris

Sveiks,lasītāj!
Sen nebiju rakstījusi, jo nebija rakstāmlaiks..tas vairāk jāsaprot tā, kā nelaiks rakstīšanai. Nu tas ir garām.
Jāpārrevidē dziju krājumi un jāatrāda darbiņi, kas nav atrādīti.
Sākšu ar cepurīti pavasarim:

Tāds saulains janvāris, plus septiņi grādi

Sāk ar lielu trijstūri, kurš apiet ap galvu, bet vēlāk aizada sānus, veidojot augšā četrus stūrīšus:

Otrdienās eju Iļģuciema kultūras  centrā uz adīšanas studiju Irbi. Tur arī gudrības sasmeļos no mūsu mīļās Baibas.

Apraksts it kā vienkāršs, bet pagājušo nakti ņēmos līdz pusdiviem, kamēr sapratu, ka šorīt drusku jāpaārda.

Vispār neesmu aprakstu un shēmu cilvēks, adu, tā teikt, pēc izjūtas, bet nu dažreiz saņemos- lasu skaļi balsī sev priekšā un velku līdz ar pirkstu. Nez, ko kaimiņi par mani domā, kad to naktī daru?

Tamborēto svārku kaverversija

Bija man tādi tamborēti svārki, izmantoju tautas tērpa vietā- vilku uz Jāņiem, bet apnika- jo apakšmala tā kā vilkās kopā. Ņēmu un apakšmalu noārdīju. Satamborēju atpakaļ- klasiskā zvanu svārku formā. Tagad pat velku, uz darbu ejot. Lūk, dažas bildes:

Jūnija svētki

Līgo diena pagājusi mierīga, karsta un puķu vainagu smaržā ietīta:

Dārza darbi jūnijā paņem savu, rokdarbiem atliek mazāk laika. Bet veste pamazām top, par to pastāstīšu vēlāk, bet šodien gribu pieminēt mazo kājslauķīti, ko darināju mammai uz dzimšanas dienu-dārza mājas interjera izdaiļošanai:

Biju nopirkusi vienu lielo rulli T-kreklu dzijas tumši sarkanā krāsā. Iemēģināju to tamborēt,likās,ka vajag otru krāsu. Pasūtīju rozā no Aliexpress. Salīdzinot, ķīniešu sūtītais daudz maigāks un viegli tamborējas. Tumši sārtais ir ciets un ir smagi gan rokām, gan mugurai. Vēl ietambrēju lašu krāsas kamolīti no katia dzijas, kas palikusi pāri no topiņa tamborēšanas.

Nu, secinājums ir viens (priekš manis)- nekādu T-kreklu dziju vairs nepirkšu. Rokas sāp ne pa jokam!
Bet jubilāre gan nosolījas mazo paklājiņu izmantot kā krēsla pārklāju, ne paklājiņu. Katrai lietai sava vieta.

Vispasaules adīšanas dienā

..piedalījos cimdu izstādes atklāšanā Iļģuciema kultūras namā:

Sev par lieliem brīnumiem ieraudzīju arī savus cimdiņus izstādes stendā:

Redz, cik lepna!

Lai gan diena bija ļooooti karsta (ap 30 grādiem), noklausījāmies arī apjomīgu un vērtīgu lekciju par Lejaskurzemes cimdiem:

Liels paldies mūsu Baibai Pilānei par šajā gadā sniegto zināšanu pūru studijā Irbi!

Ceru, ka vismaz kādu daļiņu no sasmeltajām zināšanām spēšu izmantot turpmākajos adījumos un, jo īpaši, cimdos! :-)