Bada sajūta

Šodien pabeidzu lasīt Kalnietes dzimtas biogrāfiju. Raita, skaidra žurnālistes valoda. Lasās ļoti labi.
Nav emocionālas jūtināšanās, fakti skan kā apsūdzības. Naturāla bada sajūta, aizverot grāmatas vāku. Parasti literatūra iedarbojas uz emocijām, uz prātu, uz iztēli. Pirmoreiz mana reakcija ir tāda.

Gladiolu izstāde Dabas muzejā

Visvarenākā vāle!

Violeta!

Vislatviskākā!

Amizantākais nosaukums!

Cukurlācītis!

Visraibākā, līdzīga orhidejai!

Šī ir mana!

Šī patika jaunatnei, jo ir divkrāsaina!

Ieejas biļešu cenas pavisam demokrātiskas-man 1 Ls, jaunatnei 0,30 Ls. Rīt vēl var paspēt apskatīt.Transports arī būšot bez maksas, jo- Rīgas pilsētas svētki.

Saules pilsēta

Vēl viena augustā izlasīta grāmata no sakārtotā grāmatplaukta

Anotācija: Izcilais itāliešu domātājs Tommazo Kampanella (1568-1639) bija filozofs, dzejnieks, politiķis un dominikāņu mūks.Par saviem filozofiskajiem uzskatiem Kampanella tika vajāts un ieslodzīts kā ķeceris.Vēlāk viņš vadīja plašu sazvērestību pret Spāniju. Par to viņam 1599.gadā tika piespriests nāvessods, ko nomainīja ar mūža ieslodzījumu.Cietumā Kampanella pavadīja 27 savas dzīves gadus.Tur tapuši daudzi viņa darbi, arī Saules pilsēta (1602).
Šajā darbā vēstīts par sabiedrību, kas ir ideāli iekārtota un pārāka par visām pārējām. Saules pilsētā valda augstākie priesteri, tajā nav privātīpašuma, nav ģimenes, bērnus audzina sabiedrība, darbs ir obligāts. Pilsētas iedzīvotāji paļaujas uz Dievu, bet viņu ikdienas lēmumu pieņemšana cieši saistīta ar astroloģiskām atziņām.
Saules pilsēta pieder pie politiskās un filozofiskās literatūras zelta fonda.

Izlasīju kārtības labad, lai zinātu. Uzrakstīšanas gads 1602. Tikpat labi-tas varētu būt mūsdienās sacerēts darbs. Vai nu Kampanella bijis pārcilvēcisks domas gigants, vai arī cilvēce savos tikumos ir un paliek nemainīga?

Olimpiāde

www.ravelry.com  izsludināja adīšanu Londonas Olimpisko spēļu laikā. Pieteicos. Atklāšanas ceremonijas laikā uzmetu 198 valdziņus no jaunās Klippan vilnas dzijas, savienojumā ar kādu zeķu dzijas atlikumu.Krāsu salikums atgādināja saldējumu ar šokolādi un ķiršiem. Noadīju vilnīšus pāvu rakstā, kamēr pietika zeķu dzija, tālāk aizadīju sānu ar nepabeigtajām kārtām-vispirms vidējos 30, tad katrā kārtā 3 valdziņus no malas klāt. Ļoti labi saskaņojās ar rotu mākslinieces Kristīnes brošu.

Lai veicas mūsu sportistiem! Turpinām līdzjušanu! Ņemam jaunu kamolīti!

Bula laika literatūra

Nemīlu karstumu. Esmu ēnas augs. Darbā jautās-kādēļ pēc atvaļinājuma esi tik bāla?
Karstajā brīvdienu nedēļā ieritinos dzīvokļa vēsākajā istabā un lasu šausmeni:

Mērijas Šellijas Frankenšteinu. To atradu, izkrāmējot grāmatplauktu. Starp citu-atradu veselu kaudzīti nelasītu-pašas iegādātu un sadāvinātu vērtīgu grāmatu. Citas pat spožā plēvītē ievalcētas-neatplēstas. Būs jālasa...
Frankenšteinu man iedāvināja tēvs. Viņam grāmatu ir tik daudz, ka pašam nav vietas, kur dzīvot. Baigais grāmatu rausējs, gardēdis.
Nu izlasīju...hm..19-gadīgā Mērija šito sacerēja? Šellija sieva? Bairona draudzene? Līķu nav vairāk, kā Midsammeras slepkavību seriālā, ko skatos reizi nedēļā pa TV...Visumā-romantiska šausmene.Īpaši patīk Filipa Munka ilustrācijas. Re, kādas:

Smuks tas Frankenšteins. Un gudrs, labi audzināts.Tagad tādu vairs nav...

Visumā-maigi, samtaini. Nez kāpēc enciklopēdiskais noformējums man lika domāt, ka tā patiešām ir kaut kāda ķīmijas enciklopēdija.Lai gan-visumā tie komentāri ir interesanti un izglītojoši.Vispār-sajūta tāda,it kā lasītu divas grāmatas uzreiz-romānu un enciklopēdiju.Tā jau arī vajag mūsdienu cilvēkam-multimediāli-lai neiedomājas zaudēt interesi un apstāties pusratā.Atcerējos ceļojumu uz Šveici un Monblānu.Te viss saskan-tā Šellija arī ir tur bijusi.Skaisti!
Un tomēr par šausmām-jā tajā gadsimtā-varbūt:

mūsdienu eklēru rijējiem tilta vantīs gan tie šķitīs tik bērna šļupsti.
Izlasiet-ir interesanti.