Kleita top!

Rozā kleita pamazām top!
Biju iesākusi kruzuļšalli, bet nu vairs tādu negribu-tas periods pagājis.Nolēmu noadīto gabaliņu izmantot kā kleitas dekoratīvo plecu daļu. Tālāk riņķošu tik uz leju-līdz sasniegšu potītes vai arī beigsies dziju krājumi rozīgos toņos. Musturdeķis man iemācījis uz savu dziju saimniecību paskatīties savādāk-nevis pēc dzijas nosaukuma, bet pēc krāsas, musturdeķis iemācījis it kā gleznot ar krāsām, neatkarīgi no dzijas faktūras un sastāva. Tā kā musturdeķu jaunajā akcijā draugos.lv esmu nolēmusi nepiedalīties, tad šoreiz musturošu kaut ko noderīgu-mugurā velkamu.Musturdeķis man laikam bija par lielu-to ilgi neaizmirsīšu.Pagāja aptuveni gads vai pat pusotra, kamēr mainījos ar kvadrātiņiem. Pa šo laiku netapa ne džemperi, ne zeķes-visa ģimene sēdēja neapadīta. Apbrīnoju tos cilvēkus, kas jau darina kādu trešo musturdeķi pēc kārtas, bet katram jau laikam ir savi talanti un dotumi. Man pagaidām pietiek ar vienu.Varbūt pēc kāda laika atkal sagribēšu piedalīties, jo pats jaukākais jau ir kontaktēšanās ar citām rokdarbu māsām un jaunu tehniku apgūšana, ko iemāca musturošana pulkā.
Kleitā pagaidām ietamborēju vienu gaiši rozā akrila joslu.Akrilam pieliku baltu alpaka pavedienu, kas nopircies ārkārtīgi tievs un tik smalku lakatu vai šalli tomēr adīt negribēšu. Tagad riņķoju ar Aade long igauņu kamolīti no tīras vilnas, kam klāt tievs pavedieniņš padomju laikā iegādātas Ogres buklē dzijas.
Rakstiņš ir pavisam vienkāršs-parastie pusstabiņi, ar kādiem jau darināju kokvilnas vasaras kleitu. Ik pa laiciņam uzmēru savu veikumu un secinu-vai vajag paplatināt, vai sašaurināt. Nez kas tur iznāks?