Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs

Pičiņu pačiņu

Sveiki vasarā! Tas nekas, ka drēgns. Ir arī savi labumi, piemēram-zāle aug lēnāk un jāpļauj nav tik daudz! Mazliet vairāk atliek laika rokdarbiem. Lūk, manas pirmās iefilcētās Nivea ziepītes:



Otrās-medaini saldas (Oriflame Discover Sicilian Dream ziepes ar pasakaini dievīgu smaržu!):




Ziepītes domātas izmantot kā masāžas, mazgāšanās švammi. Kad izmazgāsies tukšas-tad jāizmet un jāuzfilcē jaunas!
Vai jūs arī vasarā strādājat rokdarbus?

otrdiena, 2014. gada 24. jūnijs

piektdiena, 2014. gada 20. jūnijs

Mans pirmais

Pielijis kazbārdis dārzā aizsedzis celiņu. Līst un līst. Vasariņa tik auksta!


Tapis mans pirmais filcētais lācis:



Izskatās varen ēdelīgs. Barošu ar šopavasar pirmo reizi pašas vārīto pieneņu medu.

pirmdiena, 2014. gada 9. jūnijs

Mana pirmā

Pavasaris strauji pagājis smagos dārza darbos un pļaušanas darbos. Rokdarbiem laika gandrīz neatliek. Bet nu jau viss ir apsēts un apstādīts. Kaimiņš atkal nāk ciemoties un diedelēt ko garšīgu. Citādi pavisam miermīlīgs draudziņš. Rau, te viņš iepozē:






Dārzā saziedējis tas burvīgi smaržojošais krūms, ko es saucu par melno plūškoku, lai gan par to īstas pārliecības man nav:



Mamma griež rabarberus zaptei:



Un mana pirmā filcētā cepurīte ir klāt!





Lai mums visiem jauka vasariņa!

sestdiena, 2014. gada 3. maijs

Krizantēma un teātris

Laiks sajucis. Jau otro svētdienu pēc kārtas, braucot mājās no dārza ieslēdzu auto-radio un klausos Igo    Ir Augusts: nepasauc, nepiesauc mani vēl..
Rīgas centrā sajukuši pieminekļi lēkā...
Dīvains laiks. Visapkārt BAILES.
Vajagot turpināt kopt-kopt savu vidi, pašam sevi-arī garīgi. Nu tā-saņēmos: uztaisīju krizantēmu un aizgāju pēc ilgiem laikiem uz teātri. Lai gan Džilindžers nav mans elks un laikam nekad man viņu nesaprast, bet nav jau tā, ka galīgi nebaudāms-atsevišķ momenti ir pat skatāmi-apmēram viena trešadaļa no izrādes-galvenokārt, pateicoties Busulim un Robežniekam, arī Ķuzule-Skrastiņa cenšas. Gaismotājs šoreiz galīgi garām-tikai mājās izlasu kārtīgi programmiņu, kādas slavenības bija masu skatos.
Ļoti priecē maestro māsas tekstilmozaīkas, kas izrādās dabā ir daudz baudāmākas nekā pa televizoru redzēju. Mazliet sabildēju, ceru, ka neviens necels spuras-jo māksla jau pieder tautai. Ko esi no sevis atdevis, tas tev vairs nepieder.









Šī man atgādina Allu

Cik smalki izšuvumi!

Cik milzīgi liels un smalks izšuvums!




















Oņegins un Tatjana





Puškins Aleksandrs Sergejevičs


Pif-paf-un laimei beigas!

Skrastiņš, kā izrādās, šauj ļoti labi




Ko gan Džilis ar to gribēja pateikt?
Varbūt noliksim savas lidmašīnas un pistoles? Laime ir tik trausla?