Tamborēta berete

Palaikam saņemos uz tamborēšanu, bet parasti tur nekas prātīgs neiznāk, jo tamborēšana ir ļoti garlaicīgs process, salīdzinot, teiksim, ar adīšanu. Parasti man pietrūkst pacietības, lai ko lielu uztamborētu.Bet šajā gadījumā ar bereti  man pietrūka dzijas... Tā ar mani notiek šad un tad..jo kad iepērkos, nekad nezinu, kam es to pērku, vai arī vēlāk mēdzu pārdomāt un taisīt kaut ko citu.
Musturbodē biju iepirkusies ekskluzīvo dziju sadaļā-dzija Katia Qina (viena fice maksā 2.82 Ls), sastāvā 80% baby alpaca, 20% bamboo-dievīgi mīksta! No šī pirkuma jau uztamborēju cepuri tētim, jo viņš kā Pikaso staigā vienmēr ar beretītēm.Neesmu gan redzējusi, ka manējo būtu galvā licis..šā vai tā, nolēmu no atlikušajām divām ficēm uztaisīt bereti arī sev, bet nekā-neiznāca, pietrūka.Tā nu skumīgais aplītis mētājās gan šur, gan tur, līdz kādu dienu ieraudzīju, ka tas itin labi sader ar ķirškrāsas merīnvilnu. Ātri,ātri pabeidzu beretīti. Visi, ko satieku, saka, ka esot izdevusies! Esmu sajūsmā, ka tomēr beigu beigās esmu tikusi pie alpakbērniņa vilnas beretītes.Sajūta ir dievīga!