Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

sestdiena, 2011. gada 29. oktobris

Jūra un šalle


Šai šallei ir vējš galvā-jūras viļņu putu un jūras kāpostu krāsas romantiska savienība ar lidojošu kaiju klaigām augstu padebešos. Tā noteikti ir manējā- Ragaciema šalle rudenim.

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

Tamborēta berete

Palaikam saņemos uz tamborēšanu, bet parasti tur nekas prātīgs neiznāk, jo tamborēšana ir ļoti garlaicīgs process, salīdzinot, teiksim, ar adīšanu. Parasti man pietrūkst pacietības, lai ko lielu uztamborētu.Bet šajā gadījumā ar bereti  man pietrūka dzijas... Tā ar mani notiek šad un tad..jo kad iepērkos, nekad nezinu, kam es to pērku, vai arī vēlāk mēdzu pārdomāt un taisīt kaut ko citu.
Musturbodē biju iepirkusies ekskluzīvo dziju sadaļā-dzija Katia Qina (viena fice maksā 2.82 Ls), sastāvā 80% baby alpaca, 20% bamboo-dievīgi mīksta! No šī pirkuma jau uztamborēju cepuri tētim, jo viņš kā Pikaso staigā vienmēr ar beretītēm.Neesmu gan redzējusi, ka manējo būtu galvā licis..šā vai tā, nolēmu no atlikušajām divām ficēm uztaisīt bereti arī sev, bet nekā-neiznāca, pietrūka.Tā nu skumīgais aplītis mētājās gan šur, gan tur, līdz kādu dienu ieraudzīju, ka tas itin labi sader ar ķirškrāsas merīnvilnu. Ātri,ātri pabeidzu beretīti. Visi, ko satieku, saka, ka esot izdevusies! Esmu sajūsmā, ka tomēr beigu beigās esmu tikusi pie alpakbērniņa vilnas beretītes.Sajūta ir dievīga!



trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Siltroči ar suņa vilniņu

Sāpošu locītavu sildīšanai Salavecīša maisiņā likšu arī siltročus ar suņa vilniņu.



Igauņu dzija

Igauņu dziju sākotnējā sajūsmā esmu iepirkusi diezgan daudz.Tagad mājās, kur vien pagriezies-skaistas spoles un šketeres rēgojas. Īsti nezinu, ko ar šiem krājumiem iesākt? Pagājušajā ziemā uzadītā vestīte ir ļoti, ļoti silta, tā ka liekas, ka džemperim šī dzija būs par siltu Rīgas dzīvoklim un sakurinātam ofisam. Īsti laba tā būtu tiem, kas dzīvo laukos vai mājās ar krāsns apkuri. Lakatiem un šallēm šī dzija man šķiet mazliet par asu-lai gan dažus aksesuārus jau esmu noadījusi.
Vakar, turpinot sajūsmināties par jaunatklāto krāsu salikumu zeķēs(lillā+zaļš), izvilku vecos taktela dzijas pāpalikumus un pamēģināju tos likt kopā ar zaļo igauni. Adu un priecājos-īsti ceriņi dzeltenajā rudenī. Šis krāsu salikums patiešām uzlabo omu! Kā jums šķiet?

Taktela mīkstās pūkas nosedz kreiso pusi. Domāju, ka adījums nekodīs. Vēl tik nezinu, kas tas īsti būs.

Divas jaunas zeķītes


Uzadīju brīnišķīgu zeķu dziju lillā un zaļajā sajaukumā kopā ar suņa vilniņu. Būs siltas, siltas eko zeķītes.Jāsāk jau gudrot par Salavecīša dāvanu maisiņa pildīšanu-šīs būs pirmās šī gada maisiņā.

Šī brīnišķīgi pūkainā dzijtiņa lika gan vilties...Sākumā par to biju tik sajūsmināta, ka gatavojos iepirkt lielus krājumus džemperim. Tagad zeķes atdotas florbola spēlētājam rudens sezonai-tās nav tik siltas, lai taupītu ziemai.Adot visu laiku krita laukā adatas, jo dzija ir ļoti gluma. Krāsu salikums gan patīk joprojām.

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Jauna šallīte

No dāvinātās dzijas beidzot tapusi šallīte. 20 valdziņu platums, pa vidu Ogres pusvilniņa.

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris

Mana portatīvā varavīksne






Izmantoju vienu ficīti vienkārtīgo igauņu dziju.


Uzmetu 200 valdziņus. Pusfici izadīju labiski, dubultoju valdziņu skaitu, tālāk adīju sviķelī, kamēr dzija beidzās. Man pašai ļoti iepatikās tāda maza, viegla rudens šallīte, interesanti, ka tā tik labi pieskaņojās pie zilā mētelīša un iepriekš adītajiem svārkiem svītrainīšiem.

Nu tad beidzot!

Nu tad beidzot, pēc 10 gadu ilgas gaidīšanas Jančuks ir ticis pie pirmā adītā džempera! Par to viņš ir varen lepns!



Rudens saulīte vēl silda pavisam mīlīgi, bet rītos temperatūra jau nokrīt tuvu nullei-tā ka džemperis lieti noderēs dodoties darba gaitās.Labi, ka paspēju nobeigt pirms pirmajām salnām! Milzonīgs jau nu gan tas džemperis ir-ja nu kāds nezin-Jančuks ir gandrīz divus metrus garš. Būtu man svariņi-nosvērtu, cik tad īsti tāds džemperis sver? Sākumā domāju, ka džemperis sanāks no raibās dzijas vien, tomēr nācas vilkt laukā kāmja krājumus un pieadīt žakardrakstu, tāds pats ir arī uz muguras-tā ka ar dzijas aprēķinu biju nokļūdījusies krietni. Tagad gribas atpūtināt rokas un uzadīt ko vieglu un gaisīgu. Lai labi valkājas un ziemā silti, jo silti!

otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

Māmiņai un meitiņai

Rudens šogad nevar vien iesākties-rītos ir ap 8-10 grādiem C, bet dienas ir pavisam vasarīgas-pat līdz 20 grādiem C. Mani moka zeķu drudzis. Uzadīju 38.izmēra zeķes māmiņai un 18 cm garas(pēdiņā) -meitiņai. Manā adīšanas rokrakstā 38.izmēra zeķēm jāņem 11 valdziņi uz vienas adatas, bet šīm bērnu zeķēm- 9 valdziņi. Izmantoju suņu vilnu un mazliet igauņu dzijas.
38.izmērs (11 valdziņi uz vienas adatas)

Zeķes meitenei (pēdas garums 18 cm, 9 valdziņi uz vienas adatas)

Lai kājiņas siltas, siltas un lai rudens vīrusi netiek klāt!