Glaunā jaka noadīta!

 Tāds starptautisks projekts sanācis-nopirku dziju Mink Yarn no Aliexpress uz atlaidēm, bet diemžēl pietrūka (fuksiju krāsā), nācās pievienot tumšzilo no kāmja krājumiem- alpaka spole (sen iegādāta), kopā ar Angora 2 no dzijas.lv.

Aprakstu nopirku no Anglijā dzīvojošās latvietes Žanetes (ar nosaukumu Glaunā jaka), pieteicos arī kopadīšanas grupā. Tā ka tas viss man bija pirmo reizi-izadīju ķīniešu dziju, adīju kopadīšanas grupā un adīju pēc apraksta ar angļu saīsinājumiem un video pamācībām.

Tā sacīt-nekad nav par vēlu apgūt ko jaunu!

Jaku sāk adīt no skausta daļas (apkakle) un tālāk turpina pilnīgi bez vīlēm, tikai atliek rokas uz palīgadatām un pabeidz vēlāk (vai arī stāvu pabeidz vēlāk-kā man sanāca, lai pietiktu dzijas).

Tomēr secinu, ka man pašai patīk izdomāt savus modeļus un diez vai tik ātri atkal mēģināšu ko adīt dzelžaini pēc apraksta. Arī šai jakai palielināju kabatas par 10 valdziņiem uz katru pusi, lai varētu tur arī ko vairāk ielikt, nekā tikai piecus pirkstus. Tāpat arī divkrāsainums bija jaunievedums-to man ieteica mans interjera dizainers. Liekas, ka sanācis ir labi, kopumā dizains pat mazliet iegūst-liekas, ka tā ir cita jaka, lai gan apraksts ir tas pats.

Paldies visiem līdzjutējiem par atbalstu!

Esmu lepna

Šo šallīti uzadīja mana meitiņa

Pavasara zeķītes

Atkal uztapināju savu mīļāko modeli, šoreiz no Pāces dzijas:

Pavasara rokdarbi

Pāces dzijtiņa ar mohēras pavedienu

Cukurpaciņa zaļajai ziemai

Šo cepurīti arī iemācījos no Baibas Pilānes. Jāuzmet 70 valdziņi. Noada deviņus valdziņus, no 10. valdziņa izada divus, bet pēdējos divus (69. un 70.) saada kopā. Atpakaļ ada labiski, nedara neko. Nākamajā rindā atkal kā pirmajā. Kad sasniegts galvas apkārtmērs, abas puses sašuj kopā.

Izmantoju trīs dziju kamolīšu miksli: avokādo krāsas alpaka mīksto  kamolīti, vienkārtīgu Pāces dzijas kamolīti un Angora mohērīgo no dzijas.lv

Šajā februārī atvadījāmies no vecāsmammas mājas- vecās Startu skolas..

Nu mājā dzīvos sveši cilvēki..

Vai mēs vēl te atnāksim kādreiz un satiksimies kā sendienās, kad nepazinām raižu nekādu? Senajās mīļajās bērnu dienās, kad mūsu mīļie bija ar mums.

Pavasarīgs janvāris

Sveiks,lasītāj!
Sen nebiju rakstījusi, jo nebija rakstāmlaiks..tas vairāk jāsaprot tā, kā nelaiks rakstīšanai. Nu tas ir garām.
Jāpārrevidē dziju krājumi un jāatrāda darbiņi, kas nav atrādīti.
Sākšu ar cepurīti pavasarim:

Tāds saulains janvāris, plus septiņi grādi

Sāk ar lielu trijstūri, kurš apiet ap galvu, bet vēlāk aizada sānus, veidojot augšā četrus stūrīšus:

Otrdienās eju Iļģuciema kultūras  centrā uz adīšanas studiju Irbi. Tur arī gudrības sasmeļos no mūsu mīļās Baibas.

Apraksts it kā vienkāršs, bet pagājušo nakti ņēmos līdz pusdiviem, kamēr sapratu, ka šorīt drusku jāpaārda.

Vispār neesmu aprakstu un shēmu cilvēks, adu, tā teikt, pēc izjūtas, bet nu dažreiz saņemos- lasu skaļi balsī sev priekšā un velku līdz ar pirkstu. Nez, ko kaimiņi par mani domā, kad to naktī daru?