Nesen mums pie mājām atvērās jauns veikals, kurā vesels plaukts atvēlēts dzijām.Protams, ka garām vienaldzīgi paiet nespēju.Nopirku pūkainu zili-baltu kamolīti ar ļoti lielu metrāžu.Izdomāju eksperimentālu modeli lakatam.Uzmetu 200 valdziņus, noadīju dažas rindiņas un tad vidū iezīmēju vienu valdziņu, kuram katrā pusē sāku pieaudzēt pa vienam valdziņam.Lakatu adīju ar nepabeigtajām kārtām, sākot ar vidējiem 30 valdziņiem, katrā pusē pieņemot vienu jaunu valdziņu katrā apgriešanās reizē. Kad no vidus valdziņa uz abām pusēm biju aizadījusies līdz 25. valdziņam, sāku atkal pieaudzēšanu, tāpat kā vidus valdziņam.Nu jau pieaudzēšana notika 3 vietās.Tad pie 50. valdziņa atkal sāku pieaudzēšanu, tad pie 75. valdziņa. Zili baltais pavediens izbeidzās un vairs nevarēju tādu piepirkt klāt. Atradu savos kāmja krājumos vēl vienu fici-tīri zilu, kas ideāli sadarēja pēc krāsas.Pēdējās rindas adījās ļoti, ļoti lēni-labi ja divas rindas pa vienu vakaru.Valdziņu skaits bija milzīgs, tomēr nolēmu izturēt līdz galam un lakatu pabeigt.Otra fice ar milzīgu metrāžu bija galā un arī lakats beidzot noņemts no adatām. Kamēr to adīju, tā arī īsti nevarēju iedomāties, kāds tas izskatīsies, jo klēpī bija viens liels, liels murskulis.Rezultātā, skat, iznāca, kas līdzīgs Ziemassvētku zvaigznei!
(Foto no BIG)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru