Nemodiniet mani ar cīruļiem - tik vien lūdzu. Šī visa ir mana kola. Šis ir mans gulēšanas laiks. Cik jauks ir spilvens, kad auksts. Un pirms mēs aizmigām, pirms aizmigām... Dienas kā sviedri, tu stāvi un dziedi – Viens pats visu laiku, bet nepietiek... Dusi nu, ka dusi ar sāniem uz kreiso pusi Un dzirdi, kā tik klusi krūtīs runā tavs gulēšanas laiks. Cik jauks ir spilvens, kad auksts. Un pirms mēs aizmigām, kad pavisam aizmigām... Dienas kā sviedri, tu stāvi un dziedi – Viens pats visu laiku, bet nepietiek... Met nost tās drēbes, gar ausīm laid mēles, Nāc blakus un guli līdz vasarai... Laiks, cik jauks ir spilvens, kad auksts. Un pirms mēs aizmigām, uz mūžu aizmigām... Dienas kā ziedi, tu stāvi un dziedi – Viens pats visu laiku, bet nepietiek... /Mārtiņš Freimanis/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru