Nemīlu karstumu. Esmu ēnas augs. Darbā jautās-kādēļ pēc atvaļinājuma esi tik bāla?
Karstajā brīvdienu nedēļā ieritinos dzīvokļa vēsākajā istabā un lasu šausmeni:
Mērijas Šellijas Frankenšteinu. To atradu, izkrāmējot grāmatplauktu. Starp citu-atradu veselu kaudzīti nelasītu-pašas iegādātu un sadāvinātu vērtīgu grāmatu. Citas pat spožā plēvītē ievalcētas-neatplēstas. Būs jālasa...
Frankenšteinu man iedāvināja tēvs. Viņam grāmatu ir tik daudz, ka pašam nav vietas, kur dzīvot. Baigais grāmatu rausējs, gardēdis.
Nu izlasīju...hm..19-gadīgā Mērija šito sacerēja? Šellija sieva? Bairona draudzene? Līķu nav vairāk, kā Midsammeras slepkavību seriālā, ko skatos reizi nedēļā pa TV...Visumā-romantiska šausmene.Īpaši patīk Filipa Munka ilustrācijas. Re, kādas:
 |
| Smuks tas Frankenšteins. Un gudrs, labi audzināts.Tagad tādu vairs nav... |
Visumā-maigi, samtaini. Nez kāpēc enciklopēdiskais noformējums man lika domāt, ka tā patiešām ir kaut kāda ķīmijas enciklopēdija.Lai gan-visumā tie komentāri ir interesanti un izglītojoši.Vispār-sajūta tāda,it kā lasītu divas grāmatas uzreiz-romānu un enciklopēdiju.Tā jau arī vajag mūsdienu cilvēkam-multimediāli-lai neiedomājas zaudēt interesi un apstāties pusratā.Atcerējos ceļojumu uz Šveici un Monblānu.Te viss saskan-tā Šellija arī ir tur bijusi.Skaisti!
Un tomēr par šausmām-jā tajā gadsimtā-varbūt:
mūsdienu eklēru rijējiem tilta vantīs gan tie šķitīs tik bērna šļupsti.
Izlasiet-ir interesanti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru