Rīga-Poprada

Aizceļojos līdz Slovākijai! Skaisti, dievišķīgi! Un arī auksti un slapji, lai gan domāju, ka tā ir dienvidu zeme. Izrādās-kalnu zeme.

Mākoņi tur tik svešādi-skrienoši, nepārtraukti piloši, nav kā mūsējie, kas laiski guļ izstiepušies pamalē un nekur nesteidzas.

Kolosāli izbraucos ar plostu pa Dunajecas upi, saliju cauri slapja, bet, kas par skatiem:

Uzrāpos virsotnē Chopok 2024m augstumā Tatru kalnos:

nu jā un secināju, ka ne tikai adīt vajag vakaros, bet arī kādreiz pakustēties svaigā gaisā...citādi pavisam grūti tās virsotnes sasniegt.

Ceļš bija garš, novārtā nepalika arī adīšana. Te bilde no Lietuvas:

 Te no Polijas:

Te kāda bilde no ceļa autobusā:

Bet tad jau vairs adīšanai neatlika laika:

Ceļošana ir tik brīnišķīga padarīšana!

Kur satiekas upes

Palu laiks Mežotnē

Laikam pavasaris tomēr būs.