Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.
Rāda ziņas ar etiķeti cimdi. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti cimdi. Rādīt visas ziņas

trešdiena, 2019. gada 12. jūnijs

Vispasaules adīšanas dienā

..piedalījos cimdu izstādes atklāšanā Iļģuciema kultūras namā:



Sev par lieliem brīnumiem ieraudzīju arī savus cimdiņus izstādes stendā:



Redz, cik lepna!


Lai gan diena bija ļooooti karsta (ap 30 grādiem), noklausījāmies arī apjomīgu un vērtīgu lekciju par Lejaskurzemes cimdiem:


Liels paldies mūsu Baibai Pilānei par šajā gadā sniegto zināšanu pūru studijā Irbi!


Ceru, ka vismaz kādu daļiņu no sasmeltajām zināšanām spēšu izmantot turpmākajos adījumos un, jo īpaši, cimdos! :-)




trešdiena, 2019. gada 9. janvāris

Dūrainīši mozaīkadījumā

Dūrainīšus iemācījos adīt no Baibas P. Mozaīkrakstu līdz šim nebiju iemēģinājusi. To mēdz dēvēt arī par slinko žakardu. Mozaīkrakstu varētu raksturot-cilvēkiem ar vājiem nerviem-neiesaka. It īpaši cimdos. 

Valnīti adīju 2x2 sviķelī, ar 2 krāsām, adatas Nr.4, dzija-baltā (vilna ar zīdu), pelēkā (Ogres, domājams, ka vilna)

Te jau pirmais cimdiņš gandrīz gatavs!
Mozaīkrakstu adīju ar adatām Nr.5

Pēc ģimenes locekļu pieprasījma pievienoju arī savu firmas zīmi, kas arī stāv skapī, vesels rullis! :-)

Šādi izskatās ar mašīnu adīti dūrainīši. Tos adīju, kad mācījos Burdas mašīnadīšanas kursos 2000.gadā. Kā redzams, tie aizvien vēl stāv skapī nepabeigti. Beidzot pienācis laiks tos izmantot-pabeigšu un būs oderīte mozaīkcimdiņiem.
Te nu ir- silta gublāna oderīte!









sestdiena, 2017. gada 4. marts

svētdiena, 2017. gada 22. janvāris

Noro dzijas dūrainīši

Sveiki, draugi, 2017.gadā!
Novēlu daudz jauku darbiņu šogad noadīt!

Tīna






pirmdiena, 2013. gada 16. septembris

Dūrainīši no noro dzijas

Noro cimdiņi.
9 x 4 valdziņi uz 3.numura zeķu adāmajām adatām , īkšķītim 5 x 3 valdziņi

Cimdiņus piespiedu kārtā adīju skolas laiku draudzenei uz dzimšanas dienu. Teicu, ka no manis var sagaidīt tikai zeķītes dāvanā, bet viņa ne par ko nebija mierā...tā nu šie ir kādi trešie dūrainīši manā mūžā, ko noadu.
Pirmos adīju tautiskus-skolā obligātos-ķirškrāsā ar baltiem rakstiem, bārkstiņām, pīnītēm-visu kā nākas.Otrie tapa varen smalki kazas mohēras-dubulti, ar pīnītēm-nezinu, kur palika, pat neuzvilku rokās-varbūt atradīšu, kad pārkrāmēšu skapi?
Par šiem meita teica, ka viņa tādus labprāt vilktu, tad jau varu cerēt, ka arī mana draudzene akceptēs?
To redzēšu rīt.