Getras ar pīnēm

Sen jau gribēju noadīt getras ar pīnēm. Nu tās beidzot ir gatavas!

Strazdupīte

Uzmetu uz katras adatas 6+6+6+6 valdziņi. Pīnes ir labiski un krustojas 3 ar trīs valdziņiem. Starp pīnēm ir 6 kreiliskie, kas pamazām-potītes virzienā jāsašaurina -vispirms kreisajā malā, tad labajā, visbeidzot pa vidu, saadot divus valdziņus.Lejā pie potītes paliek tikai 3 kreiliskie valdziņi starp pīnēm Pīņu platuma nemainās. Bet nu katram jau būtu gan jāpamēra uz savas kājas, cik strauji to noraukumu veidot. Otro getru sāku adīt uz apaļadāmajām adatām (tām, kas ar aukliņu), jo valdziņu skaits uz vienas adatas bija par lielu-tie gribēja krist nost. Vēlāk pārgāju atkal uz zeķu adāmajām adatām, jo tā aukliņas vilkšana ir kaitinoša un šīs adatas tomēr ir ērtākas.
Izmantotā dzija-Jaunzēlandes aitu vilna kopā ar suņa vilniņu, adatas Nr.3

Slimošanas patīkamā puse

Vispār neesmu no tiem, kas slimo-esmu no tiem, kas mūždien vārguļo, bet tomēr nepaliek mājās. Ņemu sevi aiz čupra un izmetu no gultas, uzstutēju uz kājām-un tad jau vairs nav kur..jāturas līdz vakaram.
Šoreiz iznāca citādi-10 dienas mājās-izrādās gripa, kas jāārstē ar antibiotikām-kaut kas nedzirdēts-vīrusi un antibiotikas-redz kādas modifikācijas! Turklāt-mums abām ar meitu-vienā dienā.
Tā nu iznāca 10 dienas iepazīt savu bērnu, pārkrāmēt savus rokdarbus, pārkrāmēt kamolus, pārlasīt grāmatas.
Netraucēti noskatīties Dzejnieka bēres-raudāt, raudāt un sasmelties kultūru-ne tikai 100 gramus dienā.
Izlasīt grāmatu par Dzejnieka bērnību un skolas gadiem Tukumā:

Noteikti iesaku izlasīt-to var paveikt vienā dienā, stāstījums ir ļoti raits un dinamisks, atklāj Ragaciema ļaužu sūro ikdienu un skarbo dabu, parāda Dzejnieka saknes un liek daudz jauna atklāt par viņu-no kurienes viņš mums tāds radies. Jāsaka, ka diezgan šokējoši uzzināt, ka dzejnieks nav nekāds bālais zēns, bet gluži otrādi..bet nu izlasiet paši!

Otra patīkamā lieta, kas iegadījās šajās grūtajās dienās-saņēmu vēstuli no Andras ar bildēm-viņa pēc mana sacerētā apraksta, kas bija publicēts  žurnālā Mūsmājas,  noadījusi apaļšalli-un ir izdevies!

Ar viņas laipnu atļauju te ievietošu arī bildi:

Ļoti patīk Andras radošais piegājiens-pielikt arī kaut ko no sevis-volāndzijas apmali un piespraudi. Ļoti koši sanācis!

Rokdarbošanās slimošanas laikā bija minimāla, mazliet paadīju iestrēgušās getras ar pīnēm ar suņu vilniņu:

un mazliet patamborēju uz priekšu savu rozā kleitu:

Aiz igauņu kamolīša sekoja katia Maraton kamolītis (25% vilna, 75% akrils) kopā ar buklēto veco Ogres spoles pavedieniņu, tad ir divas rindiņas ar lepno Noro, kas palika pāri no beretes un apaļšalles, tagad tumšā kārta-vecs padomju laika vilnas kamolītis-pavisam ass un ciets, bet smukā krāsā-no tāda biju noadījusi mammai jaku.

Tā nu apļojos uz priekšu un veseļojos. Liels paldies vīra kungam par 10 dienu joņošanu ar divām paplātēm starp divām guļamistabām.
Ar bērniņu atkārtojām latviešu gramatiku-konkrēti, vietniekvārdu klasifikāciju, rēķinājām proporcijas un apgrieztās proporcijas, atkārtojām riņka laukuma formulu, kas ir tā pati-pī er kvadrātā, vienīgi pī ir mainījies-manā skolas laikā tas bija 3,14, tagad tas ir 3,1.