Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.
Rāda ziņas ar etiķeti no veca jauns. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti no veca jauns. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris

Tikpat kā jauna kleita!



Otrais darbiņš, kas bija iecerēts, bet nepabeigts-pārveidot veco kleitu, kas nopirkta katalogā pa pastu, kādu laiku valkāta, bet nu jau apnikusi un arī liekas, ka kļuvusi arī par īsu. Noadīju kleitai malu no melnbaltā igauņa, kas sakombinēts ar kādu pasen musturbodē iepirktu spuriņdziju, kas maina resnumu un faktūru.Rezultāts sanāca interesants-mala maina krāsu un faktūru.Kleita izskatās pavisam savādāk, ir gara un silta-tieši piemērota pirmajai sniegainajai darbdienai šoziem. Akcentam-brīnišķīgā latviešu mākslinieces Spānijā (Alikantē) Kristīnes Gredzenas broša Minkas Ziemassvētki.

svētdiena, 2011. gada 31. jūlijs

Spilventiņš Ziedu pļava

Uztaisīju vēl vienu spilventiņu dārzam-raibu kā ziedu pļava.

svētdiena, 2011. gada 24. jūlijs

Džemperu ķirurģija turpinās


Nākamais spilvens, kas tapis no veca džempera izsaktās šādi!

 Zaļās dzijas sastāvā ir zīds, tādēļ spilvens ir mīksts un mīlīgs. Un zaļš-kā jūlija viducis. Tādēļ nosaukšu šo spilvenu par Jūliju.

sestdiena, 2011. gada 23. aprīlis

Revīzija skapī




Man ir PRIEKS! Prieks par to, ka musturtusiņā noklausījos derīgu padomu, ka mājās nav jātur vecas apnikušas lietas.Protams, ka runa ir par dzijām un adīkļiem. Sāku revidēt savus skapjus-bez mazākās bijības un sentimenta.Izgāzu laukā visu, kas gadiem krājies-varbūt, ka var noderēt? Padomju laikā augušam cilvēkam vienmēr bijis jābaidās no kara-tāpēc mājās bija jātur vecais mētelis, ārdāmas dzijas un miežu putraimi trīslitru burkās.
Tad nu sašķiroju, ko izmest, ko var kādam atdot, ko var pārtaisīt par derīgu lietu. Man radās iedvesma uz dārza spilveniem. Vasarā reizēm atbrauc piknikotāji-ģimenes draugi vai kāds radagabals. Iznāk, ka nevar ne pļaut, ne ravēt, bet jāsēž un jāniekojas pie ugunskura vai piepūšama baseina, jāvada laiks patīkamās, dīkās sarunās, cepinot nacionālo ēdienu -šasliku. Tad nu man iešāvās prātā, ka cietajiem dārza beņķiem piestāvētu dažādi raibu raibie spilventiņi. Pašlaik gudroju, kā sagriezt vecos džemperus, iesāktos un apnikušos rokdarbus, lai iznāktu, kas sakarīgs. Nesmukākie gabali, kopā ar kožu sagrauztajām dzijām, mini džemperīšiem un nejauši safilcētām dzijām kalpos par ekoloģisku pildījumu. Pašlaik tie izgriezti veļasmašīnā un žāvējas. Nezinu, kā man veiksies, bet pamēģināšu!