Svītrains džemperis

 Sveiks, mans dārgais un uzticīgais lasītāj!

Pirmajās siltajās vēsā pavasara dienās pabeidzu svītraino džemperi no Drops Puna alpaka dzijas, ko pirms ilgāka laika iegādājos dzijas.lv

Beidzot man izdevās džemperis,kā mans bērns teica: kā no veikala!-respektīvi, nav ne par lielu, ne par mazu!

Svītriņas labi salikās viena blakus otrai, jo jau sākumā dzijas iegādājos saskanīgas. Tajā laikā pilns feisbuks bija ar Sorbeta jakām,laikam biju domājusi par tādu, kad nopirku šo jauko dziju. Bet vēlāk pārdomāju,jo man jau ir diezgan jaku,bet džemperu sāk aptrūkties.

Kā jau bieži man gadās, džempera modeļa izvēlē ietekmējos no Baibas Pilānes. Viņai, protams, kā parasti, džemperis ir zilos toņos. Apraksta nekāda nav. Adīju reglānu no kakla un ik pa laikam piemērīju. Pieaudzējumi iet pa krāsu robežām, tur pievienoju arī baltu buklētu dziju no milzīgas internetā iegādātas spoles ar nezināmu, vatei līdzīgu sastāvu.

Maziem, košiem akcentiem izmantoju košu turku dzeltenzaļu kamolīti- piedurkņu galiem, apakšas valnīša svītrai un aziātu mēnestiņam uz muguras. Koši- kā dzēlīgā pavasara saule šodien!

Un te vēl viena bildīte krokusos!

Lai beidzot sākas silts un saulains pavasaris! Un lai mums visiem laba veselība un možs gars!

Džemperis pabeigts

Esmu priecīga, ka ir izdevies pabeigt vēl vienu iesākto projektu. Jau ilgāku laiku strādāju tikai tā-jāpabeidz vai jāizārda.

Te vasaras džemperītis meitiņai no akrila dzijas.

Beidzot labi izdevās reglāns no augšas ar V-veida kaklu.

Viena roka ir zila, bet otra zaļa, mazliet izmantoju spurainu efektdziju:

Aidā,lai dzīvo vasaras brīvlaiks! :-)

Pelēks džemperis

Gads beidzas, iesāktie darbi jāpabeidz! Noadīju lielu siltu džemperi āra pastaigām un dārza darbiem. Pirmo reizi adīju reglānu no augšas ar trijstūrveida kaklu. Iznāca tāds neliels izgriezums, secinājums- jāpieaudzē lēnāk:

Kvadrātīgās KnitPro adatas

Dzijas no kāmja krājumiem-neizteiksmīga pelēka pusvilna no Katia un dažādi kamoliņi, kas mētājas pa māju. Šajā bildē redzams, ka ieadīju arī iesāktas šalles gabalu. Rezultātā - bēdīgi pelēkais ir atdzīvojies!

Ragaciema jūrmalā

Sauļošanās sezona atklāta!

Ziemiņa laikam drīz būs galā! Kāda nu tā bija, tādu to pārcietām-dažs labs mazliet slimoja, dažs smagi strādāja, cits cieta no tā, ka nav ko darīt, cits cītīgi mācījās. Vislielākā bēda par sunīša salauzto kāju. Man sunīša nekad nav bijis un te nu uzreiz šāds neveiksmīgs lidojums no dīvāna. Visu ziemu auklējamies kā ar mazu bērnu, jo lūzums ir pavisam, pavisa nelabs-elkonītī. Un mazam kucēnam taču ir jāaug, jākustas.Kā lai te paliek mierā?
Šodien tik jauka saulaina diena, lai gan pamazām ceļas vējš. Gaiss ir tik svaigs-no tā var noreibt tāpat vien!
Atbraucām apskatīt jūru:

Jūra tik rāma:

Un paskat kādas krāsas dabā:

Un pūpoli jau zied!

Ir plus 12 grādi un beidzot varu nobildēt savu adīto kleitu:

Apakšai izmantoju kaut ko līdzīgu ungāru svārkiem no ravelry. Lai gan neesmu nekāda adītāja pēc aprakstiem, špikoju visu tikai pēc bildēm-domāju, ka rezultāts ir sanācis labs-svārku daļa griežas labi!

Sauļošanās sezona atklāta 8.martā!

Un kā jums tīk šie kompanjoni?

Un te ir dubultportrets ar manu suni un arī ar gulbjiem fonā.

Paldies, PAVASARI, par šo brīnišķīgo dieniņu!

Ainava ar zeltslotiņām

 Agrāk bija Latvijas kokvilna -usnes, tad nāca latvānis, visuvarenais. Šogad Latvijas ainavā dominē zeltslotiņas-brīnišķīgi skaistās vecmāmiņas puķes izpletušās pa nekoptajiem Latvijas laukiem-visa Latvija mirdz zelta saulē!

Manā dārzā arī tās ieviesās, un es tām ļāvu-tās tik pieticīgi ieaugās uz iepriekšējā zemes saimnieka akmeņiem piebērtā zālāja, kas bija domāts auto novietošanai , un tagad aizsedz skatu no ceļa uz pagalmu-brīnišķīgi!

Dārzs-zaļā oāze, kur pārlaist baiso svelmi, kad vienīgais darbs, ko var darīt ir laistīšana ar šļūteni un.. adīšana jasmīna vai ķirša paēnā:

Kā jau solīju, atrādīšu savu adīkli arī-beidzot saņēmos adīt savu pirmo reglānu no augšas- pilnīgi brīvi improvizēju, jo nebija neviena, kas pamāca. Pirmās bildes tapa jūnijā:

Aprēķini te nekādi nelīdzēja, vienkārši piemērīju pie sava rumpja-kā nekā peldētājas pleci ir reti kurai adītājai un , ja arī ir, tad tās ar reglānu no augšas neaizraujas...tomēr..tomēr..mēģināts nav zaudēts...nolēmu, ka tomēr mēģināšu..kas sanāks, sanāks!

Jāņu vakarā jau rociņām vieta tika ierādīta.

Šodienas bildes liecina par to, ka neapstāšos pie topiņa, bet turpināšu- līdz varbūt tikšu pie kleitas:

Ik pa laiciņam piemēru- skatos, kur mazliet pieņemt, kur ieņemt-pilnīgi improvizēju, bet uz priekšu pamazām iet!

Izadu visādus nez priekš kam iegādātus vasaras dziju krājumus un arī jauko violeto spuraino te iekombinēju-līdz šim tam vietu nevarēju atrast.

Un vislielākā sajūsma ir par to, ka nekas nebūs jāšuj! Tas patiešām ir vienreizēji!

Lai jums arī R-ADOŠA vasara!