Jaunumi jūnijā

Jūnijā parasti notiek gadatirgus Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Šogad nenoslinkoju un devos turp, protams, iekritu uz zeķēm- kā jau Zeķu Tīniņa:

Tās kreisajā pusē tagad ir mans īpašums un nav domātas valkāšanai, bet aplūkošanai, līdzīgi kā glezna! :-)

Jūnijā piedalījos arī velo maratona ģimenes braucienā, nobraucu godam 16 km, lai gan esmu tikai svētdienas braucēja:

Bet priecājos par meitiņu, kas veica divreiz lielāku distanci- 32 km uz laiku, kopā ar pieredzējušiem sportistiem:

Tādas, lūk, jūnija sākuma aktivitātes. Turpmāk-vēl.

Citi hobiji

Kādu laiku nebiju taisījusi podus! Nu jau atkal iet vaļā.

Vēl arī meistarklasē iemācījos izcept stikla šķīvīti.

Te ir procesa bildes.

Pēc maratona Ģimenes skrējiena.

Vēstures muzejā gatavojāmies eksāmenam un skatījām kolosālo izstādi Latvijai-100

Cimdiņi ar tulpēm

Tulpju laikam beidzoties, savas tulpes ieadīju rakstainajos cimdos:

Mamma šo šķirni sauc par Rozavinde. Vai tas ir rozā vējš?

Vai īkšķīšus var ieraudzīt? Uz katra uzgāja ikurāt 3 tulpītes!

Domāju vienīgi par žāvēšanu uz šablona- vai sviķeļa rakstu vajag tik brutāli izstiept? Tāpēc jau ņēmu sviķeli, lai rokai labi piegulētu.. tagad būs tāds atkāries..vai arī- izmazgāšu vēlreiz! :-)

Zeķītes pavasara vēsajām dienām

Uzadījās zeķītes. Sākotnēji cerēju adīt cimdus, bet neietrāpīju izmērā. Žēl bija ārdīt laukā, tādēļ nobeidzu kā zeķes:

Izmērs apmēram 43. Apakšdaļā izmantoju dažādus atlikumus un ne tik labu dziju, kas nekam citam tā īsti neder. Tā darīja arī mana omammīte-zeķītes un bērnu cimdiņus no atlikumiem adīja, nevis dārgas dzijas pirka. Un tās bija manas bērnības skaistākās zeķītes. Katrā skolas brīvlaikā es dabūju jaunas. Kad atbraucu pie omammas, tad jauns pārītis jau gaidīja uz mazā galdiņa.

Bet ideju par cimdiņiem mēģināšu realizēt vēlreiz.

Jaka beidzot gatava! :-)

Beidzot esmu tikusi galā ar pogu šūšanu! Te nu ir rezultāts:

Beidzot īsta jaka!, saka mamma.

Turpinu adīt jaku 3

Kā jau darba cilvēciņš, maz laika varu atlicināt adīšanai, tomēr pamazām tuvojos jakas nobeigumam:

Valdziņus samazināju 3 reizes, šādā ritmā: 3 labiski, divi saadīti. Tomēr visdrošāk paļauties uz laikošanu, nevis konkrētu formulu, jo katram jau savi izmēri un apaļumi, kas jāapada, atšķiras.

Tagad jau sāku domāt par pogām, pārbaudīju mājās esošos krājumus. Piemērotā krāsā liekas šīs:

Bet problēma ir tā, ka pogas ir tikai piecas!

Kāmja uzbrukums

Protams, ka nenoturējos, un iekritu Pāces dziju veikala aizvēršanas piedāvājumā- kopumā par 36 EUR nesu mājās savu maisiņu ar pušķīti. Redz, kas tur iekšā: :-)

Šis burvīgi zilais tonis man rādījās sapņos un bija par iemeslu tam, ka devos uz šo Baložu ielas paradīzi.

It kā jau ņēmu džemperim, bet laikam būs par maz. Šo resno striķi pirku pirmo reizi un nepadomāju, cik daudz tas izies:

Nu nekas, gan kaut ko pielikšu klāt no saviem kāmja krājumiem! Vai arī darināšu bezroci!

Tad vēl divi šādi smukumi-"dubļu - dūņu" krāsas zeķu dzija un " Latvian red" dzija priekš dūrainīšiem:

Nu un tad vēl vienu skaistu ficīti zaļos toņos nopirku meitiņai lai darinātu lakatu, bet, tavu laimi, bērns pats sāka adīt sev šalli jau pirmajā vakarā:

Veikaliņš strādāšot līdz 20.aprīlim!