Jelgavas ledus skulptūru festivāls

Noriņai

Te pie Varavīriņa iepozējam (nosaukumu noklausījos no vietējiem jauniešiem), tumsā TOMĒR SPĪD! mana adītā Jāņa cepurīte. Es arī tur esmu.

Prieks, ka izvēlīgā jaunatne pie dažādos gadatirgos pie lieliem meistariem iepirktiem aksesuāriem pievienojusi manus adītos Noro cimdiņus. Bilde tapa pavisam nejauši-no prieka par salūtu!

Salūts-tieši kad ieradāmies un vēl dažas Roberto dziesmas dzirdējām!

Jelgava ir pārsteidzoša! Īpaši naktī! Un vēl kāds atklājums-tur runā latviski gandrīz visi. Ikdienā nākas uzturēties tikai Rīgā, un te nu ir tā, kā ir.

Trīs džemperos

Brūnie džemperi tapuši nupat-viens aiz otra, bet Noro zaļgani rozīgais ir senāks rokdarbs. Šogad ziema kārtīga-džemperi noder.

Cimdiņi Pārslai

Te no kāda veca dziju kamolīša uzadījās cimdiņi

Kā dūrainīšus izdekorēt? Protams, ka ar pārsliņām, jo tie jau arī būs cimdiņi Pārslai!

Vēl viens džemperis

Sākumā domāju džemperi tamborēt, bet tad nolēmu, ka turpināšu adot-tāds nu sanāca, mīksts un liels

Dzija Katia Nepal (70% akrils, 30% vilna). Adatas Nr.8

Džemperis

Reglāns no kakla, dzija-Katia Danubio
Apkakle-lakatiņš ir noņemema

Bildes tapa Motormuzejā

Cepurīte krustmātei

Pēc svētkiem saņēmu sūtījumu no krustmātes ar lūgumu no iesākta adīkļa un dažiem kamoliem maisiņā uzadīt gaišu cepurīti pēc klāt pievienotās melnās cepurītes parauga. Nost ar melnām cepurēm! Visas apnikušas!

Tā nu sāku ar kantainajām koka adatām-vispirms maliņu,

bet tad tālāk uz augšu. Ar resnajām adatām gāja diezgan ātri.

Janvāris pie Dambjapurva ezera

Sarunāju modeli, kas iepozē- Airu

Saprotu, ka cepures modelis nav īsti jauniešu stilā, bet man iepatikās, ka cepure sanāca mīksta- tas nozīmē, ka frizūra nesaspiežas!

Ceru, ka krustmātei patiks. Viņai jau daudz gadu un no cepurēm viņa daudz ko saprot.

Nu šis skats gan ir no aizmugures