Svelmainās pavasara dienas pārsteidz pat tūristus no Turcijas. 33-36 grādi-tā rāda auto termometrs, kad pēc darba raušos mašīnā, lai brauktu uz māju. Tā visu šo nedēļu.Īsts pārbaudījums manām ziemeļnieka asinīm. Lietus nenāk un nenāk, tikai pērkons noducina.Trīs piles nokrita.Urķējos pa datoru.Vispasaules adīšanas dienā pieklājas mazliet paadīt.Tad nu daru to pamīšus-paadu, paurķējos pa datoru.Atradu jaukas pavasara bildes no rokdarbu studiju izstādes Pēterbaznīcā. Tas laikam bija martā. Nolēmu neturēt sveci zem pūra un parādīt arī citiem to krāšnumu, ko saskatījos.Dažai bildei mazliet trūkst asuma-aiz sajūsmas roka nodrebējusi. Skatos boldes un domāju-etnogrāfijā, tautas garīgajā mantojumā tomēr ir liels spēks. Kā kokam saknēs. Tā tautai senču atstātajās gara mantās. Mūsdienu izplosītās dvēseles te var rast mieru un harmoniju. Te ir krāsu prieks, raksta ritms, kas liecina par lietu kārtību pasaulē cauri gadsimtiem. Tas dod stabilu pamatu zem kājām un rosina radošu domu attīstīt senču mantojuma mūsdienīgu interpretāciju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru