Helsinki

Turpinu savu ceļojumstāstu. Agrā rītā prāmis piestājis Somijas galvaspilsētā Helsinkos.  Esmu te trešo reizi-domāju, būs garlaicīgi. Tomēr gadījās kāds piedzīvojums.

Rīts sākās kā parasti Helsinku tūristam-ar Sibeliusa pieminekļa apmeklējumu. Agrā rītā pie tā vēl var piekļūt un nofotografēt, vēlāk to apņem tūristu pūļi. Piemineklis sākotnēji sastāvējis tikai no milzīgām tērauda caurulēm. Vēlāk, pēc pieprasījuma, tomēr izveidots arī paša mūziķa portrets.

 

Lūk, tāds izskatās Skandināvu mauriņš-ļoti praktisks, nav jāpļauj, vienīgi sēdēšana pacieta.

Vēl brīnos par somu deviņvīru spēka milzīgajiem ziediem un par meža zosīm, kas brīvi pastaigājas pieminekļa pakājē.

Kā ne-mūziķis varu tikai nojaust, kā varētu skanēt šī mūzika. Domājams-smaga un nopietna kā pati Somijas daba?

Tālāk dodamies apskatīt Senāta laukumu ar balto, skaisto baznīcu kalnā.

Esam augšā. 47 pakāpieni. Tomēr jūru aiz mājām nevar redzēt, tomēr tā tur ir-var sajust.

Varenas gan tās kolonnas, vai ne?
Skaists skats no augšas.

Tūlīt nokāpšu tur lejā...

..un sildīšos rīta saulītes staros..

...un priecāšos par jauko skatu augšup.

Turpinājums sekos. Līdz nākamajai reizei, manu dārgo lasītāj!

.