Šogad ceļojumam nav naudas... Paliek sapnis...
Vislabāk jūtos skandināvu zemēs, izjūtu ar šiem ziemeļu ļaudīm zināmu radniecisku saikni, dvēseles tuvību.
Atvaļinājuma laikā izlasīju šo grāmatu:
Iztēlē vēlreiz apceļoju Ālandu salas, izstaigāju Marienhamnu. Raudāju, raudāju, lasot šo grāmatu-par ļaužu grūtajiem likteņima 20.gs. sākumā. Cik liela līdzība ar šodienas tikumiem. Vai cilvēces tikumi nemaz nemainās? Cik smags ir cilvēka mūžs, kā viss noiet savu apli un atgriežas sākumā, bet visam pāri mirdz tikai Mīlestība.
Kārtoju skapjus un plauktus, atrodu dienvidzemju ceļojumu piemiņas lietas:
 |
| Zadarā plūkta lauru koka lapa |
 |
| Vīģes lapa no Horvātijas |
Eh, un te pavisam diletantisks pirmais mēģinājums rotu darināšanā:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru