Tamborēju

Pārmaiņas pēc jūnijā tamborēju. Sākotnēji domāju, ka jaku, bet nu- tā kā dziju krājumi izsīkuši- laikam palikšu pie vestes. Piedalos Irbe knits meistarklasē, kur tamborē žaketi puisītim bērnudārza izlaidumam. Bet nu man top mans izmērs, tādēļ pieeju radoši.

Lūk, sākotnējo krājumu revīzija. Man bija šādi lillā svārki no Katias dzijas ar sarežģītu sastāvu, bet palikuši vēl kādi 8 kamolīši un divi Noro dzijai līdzīgi kamolīši no alīša.

Nu eksperimentēšu, kas sanāks!

Tamborēšana ejot ātrāk nekā adīšana, tad nu ceru ātri tikt pie žaketes un likvidēt dziju kāmja pievilktos krājumus.

Tomēr tamborēšana nevedas tik ātri.

Krāsainā dzija draud izbeigties pavisam ātri. Domāju, ka pietiks tikai teiļa daļai.

Meklēju, ar ko krāsaino aizvietot- atrodu šo, bet tomēr nolieku nost, jo tāds man ir tikai viens, turklāt- liekas, ka šis ir par košu.

Atrodu šādu īsto Noro-ideāli piedod mainīgu tonīti garlaicīgajam lillā!

Redzu, ka reglāns uz padusi negrib doties, galu galā MK ir maza puisīša žaketei! Tāpēc izvēlos citu pieaudzēšanas ritmu, visu laiku pielaikojot.

Manā gadījumā der vienā rindā divi, otrā četri pieaudzējumi katrā reglāna līnijā. Tā arī turpinu uz priekšu, tieku līdz padusēm, taisu mēnestiņu un atdalu piedurknes.

Zem krūtīm veidoju nelielu sašaurinājumu, katras priekšpuses vidū- kādus 3 valdziņus samazinu 3 rindās pēc kārtas. Tad vienu nomierinošo kārtu-bez kādiem pieaudzējumiem vai samazinājumiem.

Tagad sākšu atkal paplatināt, jo tā prasa manas auguma aprises. Pieņemu visriņķī ik pēc 10 stabiņiem vienu valdziņu.

Turpinājums sekos! :-)