Svētdienas pastaiga. Atvasara.

Izadu visus varavīksnes igauņa krājumus-šis laikam pēdējais?
Ietekmējos no citiem, laikam no Baibas?

Lakats tik liels, cik bija dzijas

Adīju pamīšus igauni un tumšzilu vienkārtīgu mohēru no lielas spoles, kas nebeidzas un nebeidzas..arī mala ir no šīs mohēras, tikai divās kārtiņās.

Svētdiena izrādās pavisam silta-karsti pat ar plāno rudens mētelīti

Krāsas dabā gan ir vienreizēji skaistas-rudens zelts un priežu zaļums. Biķernieku mežs.

Un, rau, ko vēl noadīju!

Beidzot pabeidzu-citādi mētājās tikai viena zeķe!

Pabeigt iesāktos rokdarbus ir ļoti vērtīgi! Tā pie jaunām zeķēm tiek divreiz ātrāk, nekā sākot jaunas!

Tūlīt nobildēsim kā nākas!

Dabiski toņi-zeķu dzija ar kid-kohēru.

Paukš! Čiekuriņš uzleca! Nu, lai nāk tā ziema!

Atvasara

Beidzot piektdienas vakars! Tik jauka saulīte! Tieku mājās, pirms tā aizslēpusies aiz meža vai deviņstāvu mājām. Skrienam skatīt rudeni.

Un te-jaunie zilie svārki, kas nupat uzadījās:

Adīju no igauņu dzijas , kas maina krāsu no zilgana uz pelēku, kopā ar katia IBIZA, kuras sastāvā ir 50% poliamīds, 26% kokvilna un 24% bambusa šķiedra. Dzija IBIZA maina faktūru-brīžam ir spīdīga, gluda, tad parādās tādi kā mezgliņi vai mazi pušķīši un visbeidzot kļūst līdzīga jaungada spīgulim eglītē.
Jostiņai šoreiz atteicos no gumijas, jo manā adīšanas rokrakstā tāda jostiņa ir par biezu. Izdomāju šādu variantu-pusīte (līdz caurumiņiem) ir adīta no zeķu dzijas pieskaņotā zilā tonī, kopā ar buklētu Ogres dziju.Jostiņas augšpuse ir tikai no bēšīgās Ogres buklētās dzijas.
Tumši zilo ieveramo jostiņu uzadīju no turku tvīda dzijas gabaliņa, kuras sastāvā ir 30% vilna, 30% zīds, 40% viskoze. Uzmetu 4 valdziņus un noadīju aukliņu uz 2 adatām.
Visas dzijas no veikala Latvijas dzija (Brīvības 348, Rīgā).
Tāda, lūk, ziemas tuvuma priekšnojauta...krāsās...
Bet kas gan ziemiņai vainas? Lai tik nāk šurp-uz adatām jau biezie džemperi top!

Pirmais gatavais darbiņš

Jaunajā gadā nolēmu izdarīt to, ko citi parasti izdara vecajā gadā-nolēmu pabeigt iesāktos darbiņus. Svētku noskaņās prātā bija tikai dāvanu pabeigšana, ēdienu gatavošana, pucēšanās, dāvanu saiņošana un ciemos iešana. Tagad viss norimis un mierīgi var pievērsties savas garderobes atjaunošanai un pārveidei.
Pirmais darbiņš, ko pabeidzu-meitiņai sen apsolītā aplokšņveste-tā viņa to nosauca.Pasūtīja jau krietni sen-tādu pašu vesti kā mammai.Beidzot gatava!



Nu mums abām vienādas vestītes-ļoti siltas un noderīgas pēkšņi uznākušajā 25 grādu salā. Mana gan jau pastiepusies-diezgan daudz valkāta, bet Airucim uzadījusies ar rezervi-vēl būs kur paaugties.