Noadīju šallīti

Dāvināšanas vajadzībai noadīju šallīti no kidmokhēras ar zīdu lapiņu rakstā, ko iemācījos no Sauleslāča. Tā kā dāvanas top pa naktīm, arī selfijs ir tāds naksnīgs.

Izmantoju tieši 2 fices kidmohēras ar zīdu, viena zilpelēka, otra ir bāli gaišzila. Piegrieztni izdomāju pati, jo adīt pēc aprakstiem man nepadodas. Adatu izmērs Nr.3

Nelielais volāniņš arī ir pašas sacerēts, un tā kā neaudz pietrūka dzijas, iznāca divkrāsains. Man šķiet, ka defekts kļuva par efektu-divkrāsains pat ir tāds vieglāks, gaisīgāks.

Svētdienas pastaiga. Atvasara.

Izadu visus varavīksnes igauņa krājumus-šis laikam pēdējais?
Ietekmējos no citiem, laikam no Baibas?

Lakats tik liels, cik bija dzijas

Adīju pamīšus igauni un tumšzilu vienkārtīgu mohēru no lielas spoles, kas nebeidzas un nebeidzas..arī mala ir no šīs mohēras, tikai divās kārtiņās.

Svētdiena izrādās pavisam silta-karsti pat ar plāno rudens mētelīti

Krāsas dabā gan ir vienreizēji skaistas-rudens zelts un priežu zaļums. Biķernieku mežs.

Un, rau, ko vēl noadīju!

Beidzot pabeidzu-citādi mētājās tikai viena zeķe!

Pabeigt iesāktos rokdarbus ir ļoti vērtīgi! Tā pie jaunām zeķēm tiek divreiz ātrāk, nekā sākot jaunas!

Tūlīt nobildēsim kā nākas!

Dabiski toņi-zeķu dzija ar kid-kohēru.

Paukš! Čiekuriņš uzleca! Nu, lai nāk tā ziema!

Dāvaniņa darba kolēģei

Maija pirmajās dienās apaļu jubileju svinēja mana ilggadīga darba kolēģe. Ņēmu dziju un adatas un noadīju viņai mazu dāvaniņu :

Ogres gublāns un mohēra (no veikala Latvijas dzija, Brīvības gatvē 348, Rīgā)

Pavasara rīti ir vēsi, maza šallīte var noderēt.

Centos pieskaņoties jubilāres iemīļotajai krāsu gammai. Gar malu-lentīšdzijas volāniņš-lai būtu pavasarīgi romantiska noskaņa. Brošiņa ar kaķīti gan no maniem vecajiem krājumiem. Ceru, ka jubilārei arī atradīsies kāda iemīļota broša, ko piespraust.

Pavasarīga noskaņa manā dārzā.

Lai visiem mums jauka šī diena!