Rudens dārzā

Rudens krāsu bagātība dārzā brīžam liek aizrauties elpai-cik skaisti! Ziemas tuvums liek visam izrādīt savu skaistumu-kā pēdējo reizi-vēl šogad-pirms aizmigt...
Siltumnīcā roku zemi-rokās kož nātres, kas te ieviesušās ar kādiem atvestiem tomātu stādiem. Citur dārzā nātru nav. Ierušinu brīnumlīdzekli pret tomātu puvi. Iesēju rudzus pēc vīramātes dotā padoma-augsnes atveseļošanai. Vēl jāveic kvēpināšana ar sēru.
Lasu ābolus, lasu un lasu...to šogad ir tik daudz-visas ābeles pilnas! Divus gadus bij tukšas.Visas.
Āboli pagrabā rindojas glītos plastmasas grozos un kastēs, pie mašīnas zālē- Rimi maisiņos uz Rīgu-radiem un pašiem ēšanai un sulai-tūlītējai dzeršanai. Ābolu diēta. Riktīgi.
Notveru garām skrienošu mazāko ģimenes locekli, lai nopozē ar pasūtījuma džemperi, pirms džemperis dosies prom no manis-vienkārši par piemiņu:

Izmērs ir S-M. Modelei tas vēl ir par lielu, bet diemžēl mums nevienam nav šis izmērs.
Adīju pēc iedota veca džemperīša parauga. Izmantoju Klippan 100% vilnas dziju-tā ir dievīga. Arī krāsa! Tagad mēs visi gribam sev tādus džemperus ar pīnēm. Adījums pēc notvaicēšanas kļuva tāds kā zīdains, tāds kā lokans, ļoti patīkams pie miesas. Ļoti iepatikās šāds kakla variants, kas neprasa nekādu apdari. Varētu tā adīt arī jaku.

Zem ābelītes saziedējušas vēlziedes-tik košas! Nolemju nobildēt apaļo vesti izklātā veidā-krāsas ir tik līdzīgas! Tagad var redzēt, ka tā nav nekāda veste, bet vienkārši-galdauts mugurā!

Saulainu un krāsām bagātu rudeni!

Gardo vistiņu nedēļa

Sveicieni 1.septembrī! Brīvdienas turpinās, jo šogad skolā jābūt tikai pirmdienā-tātad 3.septembrī!

Augusta nogalē izlasīju populārā kultūras raidījuma 100g kultūras  vadītāja Arno Jundzes stāstu krājumu. Īsa Arno Jundzes rakstīta anotācija:  Toreiz, kad Padomju Savienība izjuka, Latvijā sabruka arī tās veidotā morāles sistēma.Juku laikos vaļā paspruka instinkti.Kam tik mēs neesam gājuši cauri atjaunotajā Latvijā! Sertifikātiem, privatizācijai, denacionalizācijai, finanšu piramīdām, politiskiem meliem...
Bet šīs šķietami skarbais laiks tomēr ir mūsējais.Tāpēc iztiksim šoreiz bez novēlotām vaimanām-piedāvāju jums dažus baigus un savādus un, cerams, arī kaut nedaudz jautrus stāstiņus, kuri, ticiet vai ne, varēja norisināties tikai un vienīgi Latvijā saldajos deviņdesmitajos-bandītu laikmeta plaukumā.

Jā, kārtot grāmatplauktu-tas , protams, ir labi, bet, jājautā, kā tad ir ar adīšanu?
Ir! Ir arī jaunākā adīkļa foto. Te top silts džemperītis no Latvijā ražotas tīras vilnas: