Baltie svārki

Novembris ir tik tumšs! Gribas mazu baltu sniedziņu, bet tā nav! Atradu sniegogas!

Eju meklēt sniegu:

Bet mežā sniega nav...

Varbūt mākonītis atlaidīsies un sniedziņu gaišumam atnesīs?

Ieklausies!

Varbūt pavisam drīz sniegpārsliņas sāks virpuļot lejup!

Cepure

Dzija Katia Paper no veikala Latvijas dzija. Izgāja 3 kamoli. Krāsas dažādošanai-pieliku vienkārtīgu linu, kas tepat pa māju mētājās-nopirkts nenoskārstai vajdzībai.
Tamborēju no vidus, nekāda apraksta man nebija.
Ievilku aukliņu, lai neaizlido, kad braukšu ar kuģīti.

Gribēju izskatīties pēc Aspāzijas, bet dažs labs mani nodēvēja par Sofiju Lorēnu.

Tā es cenšos pārciest subtropisko Latvijas vasaru.

Calvin Klein brilles-tās man ir jau sen, bet ir vienas no manām mīļākajām, jo tām ir maigi rozā, labas kvalitātes stikli.

Pēc ilgāka laika ienāca prātā iesēt puķuzirnīšus-šos ļoti cimperlīgos puķīšus. Šoreiz izdevās izaudzēt pietiekami taisnus un garus kātiņus, lai varētu ielikt vāzē. Viss noslēpums-iesēju siltumnīcā, nevis pie mājas sienas, kā parasti.

Turpinām baudīt vasaru!

Norasojis ķirsis

Jaukās atvaļinājuma dieniņas tuvojas beigām.

Revīzija skapjos arī. Ir salasīts liels maiss ar dziju-zeķēm. Dažādi atlikumi, uz akciju nopirkti kamoli, kamoli-neatceros, priekš kam nopirku. Daži no tiem sagleznojas kopā pavisam labi.

Tāds, lūk man iznācis Norasojis ķirsis-ne bordo, ne brūns, ļoti mīksts-gribas tik spiest pie vaiga.
Merino Superwash (pusvilna), kid mohēra ar zīdu un brūnā nezināmas izcelsmes mohēra-viss kopā.
Izmērs 39.

Baltais āboliņš lietū

38.-39.izmērs

Krāsas man asociējās ar baltu āboliņu jūlija lietū

Zeķu dzija un vienkārtīgā vilna

Zeķu dzija likās par garlaicīgu-pietrūka maigi zaļā toņa. Zeķes no vilniņas tādas pufīgākas, jaukākas.

Beidzot sagaidījām lietu!

Neona krāsas

Kā jau iepriekš rakstīju-manas priekšnojautas piepildījušās. Neona mode ir visur-īpaši man patīk agrie rīta skrējēji ap neona botām kājās! Un neona vakarkleitas!
Midaras dziju klāstā jau sen sajūsminājos par trako ideju savienot lauku dzijas toni ar neonu. Beidzot esmu sev iegādājusies kāroto dziju un veicu izmēģinājumus:

100 grami
160 metri
30% vilna, 70% akrils

Dziju nopirku veikalā Latvijas dzija, Brīvības 348, Rīgā. Bija arī citi toņi-violets, oranžs, dzeltens, sarkans.Super! Nevaru vien izdomāt, kas man te taps! Vēl uzliku aci uz violeto un dzelteno.

Vasaras liel-gabali

Ir daži darbi, kas jādara vasarā, piemēram, lai tiktu pie silta rudens džempera, tas jāsāk adīt pavasarī vai vasaras sākumā (pagājušās vasaras atklājums). Esmu iesākusi divus, abi jau drīz būtu gatavi, ja pa vidu nepagadītos iesākts topiņš vasarai, kas jāpabeidz tamborēt. Vēl projektā arī musturdeķa remonts-tas pēc mazgāšanas ir mazliet cietis-tur kur tās dabiskākās vai arī ārdītās dzijas bijušas -veidojas caurumiņi.Viens kvadrātiņš ir pavisam beigts un pagalam, bet tā kā daži vēl bija saglabājušies lieki, kurus saņēmu vēlāk, tad tos ceru izmantot atjaunošanas darbiem. Īstenībā tas ir daudz sarežģītāk, nekā sākumā likās. Pat nezinu, kā tikšu ar to galā.

Pagaidām priecājos par topošo lieldžemperi, kas būs 
pavisam klasisks-ar pīnēm. Izmantošu arī mazliet noro-lai būtu arī kaut kas laikmetīgāks. Vispār man patīk pašai sacerēt džemperus, nevis adīt pēc aprakstiem, tā ka vēl nezinu, kas īsti man tur galā sanāks.

Pamatā džemperis būs no burvīgās katia andina dzijas (pusvilna), noro būs kādam košākam akcentam.
Tā kā dzijas stipri atšķiras pēc resnuma, tad pielikšu pie noro nedaudz gublāna no saviem kāmja krājumiem. Domāju, ka kopā izskatīsies labi, būs nedaudz tuvāk latviskajiem toņiem-tāds mierīgāks noro.

Tādas klasiskās pīnes adu ar dīvainajām kantainajām adatām. Reizēm gan domāju, ja daudz adīšu-viņas kādreiz taču kļūs apaļas?

Dāvaniņa darba kolēģei

Maija pirmajās dienās apaļu jubileju svinēja mana ilggadīga darba kolēģe. Ņēmu dziju un adatas un noadīju viņai mazu dāvaniņu :

Ogres gublāns un mohēra (no veikala Latvijas dzija, Brīvības gatvē 348, Rīgā)

Pavasara rīti ir vēsi, maza šallīte var noderēt.

Centos pieskaņoties jubilāres iemīļotajai krāsu gammai. Gar malu-lentīšdzijas volāniņš-lai būtu pavasarīgi romantiska noskaņa. Brošiņa ar kaķīti gan no maniem vecajiem krājumiem. Ceru, ka jubilārei arī atradīsies kāda iemīļota broša, ko piespraust.

Pavasarīga noskaņa manā dārzā.

Lai visiem mums jauka šī diena!

Zaļumzeķes

Pavasaris nāk gausi. Pāces zaļās zeķes izdilušas cauras..

..tāpēc, ka šoziem tās bija vismīļākās zeķes. Pat veļasmašīnu pārcieta, tikai drusku sarāvās. Lāpīt nav vērts, vajadzēs atrast citu pielietojumu. Ļoti labi ar tādām slaucīt aizsvīdušus automašīnas stiklus.
Bet nu uzadīju jaunas zaļumzeķes:

Šīs nu ir drusku citā zaļumā-fotoaparāts to īsto krāsu negrib rādīt. Varen smalkas-no alpaka vilnas, papēži stipri-no dzijas Marathon (katia). Bija jau arī cēls mērķis uzstādīts-uzrakstīt klasisko zeķu aprakstu ar bildēm-pēc lasītāju vēlēšanās (vai pierasījuma-kā nu kuro reizi). Aprakstu ieliku blogā Latvijas dzija-tur tas labāk iederas, jo tur jau tie zeķu meistari mēdz apgrozīties un savas jaunās atvasītes sūtīt pēc materiāliem.
Saite uz aprakstu ir te:
http://tinasemurs.blogspot.com/2013/05/tina-ada-klasiskas-zekes-recepte-ar.html

Man ir klusa cerība, ka mans meitēns arī šo aprakstu kādreiz izlasīs un iemēģinās..
Kā jums veicas ar bērnu ievadīšanu rokdarbu zinībās?

Vecajam krēslam-jauns kamzolītis!

Darba kolēģi man dzimšanas dienā iedāvināja eksotisku krāsu kamolīti. Rezultātā tapa jauns, košs kamzolītis vecajam, saliekamajam koka krēslam. Tagad šis krēsls ir uz izķeršanu-visi grib uz tā sēdēt! Paldies, darba kolēģiem!

Lieldienas-aprill,aprill!

Nedēļas prieks!

Šonedēļ saņēmu jauku dāvaniņu no mākslinieces Ingas Līvānos: bildi ar pirms kāda laika manis uzadīto šalli!

Inga kopj Līvāniem tradicionālo stikla mākslas nozari -taisa stikla rotas, māca to arī citiem, rīko gleznu izstādes, auž un audzina divus dēlus.
Sveiciens Līvāniem no Rīgas!

Kleita top!

Rozā kleita pamazām top!
Biju iesākusi kruzuļšalli, bet nu vairs tādu negribu-tas periods pagājis.Nolēmu noadīto gabaliņu izmantot kā kleitas dekoratīvo plecu daļu. Tālāk riņķošu tik uz leju-līdz sasniegšu potītes vai arī beigsies dziju krājumi rozīgos toņos. Musturdeķis man iemācījis uz savu dziju saimniecību paskatīties savādāk-nevis pēc dzijas nosaukuma, bet pēc krāsas, musturdeķis iemācījis it kā gleznot ar krāsām, neatkarīgi no dzijas faktūras un sastāva. Tā kā musturdeķu jaunajā akcijā draugos.lv esmu nolēmusi nepiedalīties, tad šoreiz musturošu kaut ko noderīgu-mugurā velkamu.Musturdeķis man laikam bija par lielu-to ilgi neaizmirsīšu.Pagāja aptuveni gads vai pat pusotra, kamēr mainījos ar kvadrātiņiem. Pa šo laiku netapa ne džemperi, ne zeķes-visa ģimene sēdēja neapadīta. Apbrīnoju tos cilvēkus, kas jau darina kādu trešo musturdeķi pēc kārtas, bet katram jau laikam ir savi talanti un dotumi. Man pagaidām pietiek ar vienu.Varbūt pēc kāda laika atkal sagribēšu piedalīties, jo pats jaukākais jau ir kontaktēšanās ar citām rokdarbu māsām un jaunu tehniku apgūšana, ko iemāca musturošana pulkā.
Kleitā pagaidām ietamborēju vienu gaiši rozā akrila joslu.Akrilam pieliku baltu alpaka pavedienu, kas nopircies ārkārtīgi tievs un tik smalku lakatu vai šalli tomēr adīt negribēšu. Tagad riņķoju ar Aade long igauņu kamolīti no tīras vilnas, kam klāt tievs pavedieniņš padomju laikā iegādātas Ogres buklē dzijas.
Rakstiņš ir pavisam vienkāršs-parastie pusstabiņi, ar kādiem jau darināju kokvilnas vasaras kleitu. Ik pa laiciņam uzmēru savu veikumu un secinu-vai vajag paplatināt, vai sašaurināt. Nez kas tur iznāks?

Jutīgās kājas

Kad manu radu un paziņu lokā parādījās jau trešais žēlabās slīgstošais vīrietis, sapratu, ka lieta ir nopietna! Zeķes, ko pārdod veikalos, dara pāri jutīgām vīriešu kājām! Nez no kā tās ražo, bet katrā ziņā veselību un labsajūtu tās neveicina. Tā nu tapa pasūtījuma darbiņš-tīras kokvilnas zeķītes vīrieša cilvēkam:

45.izmērs (14 valdziņi uz vienas adatas Nr.3)

Tortes tamborēšana

Izgriežam kartona pamatnīti 3 stāvos. Nokrāsojam ar šokolādes krāsas guašu..

garnējam ar krēma ziediņiem..

..vēl ziediņiem..

..pavisam daudz ziediņiem..un..

..iededzam svecīti..

Sveicam veikalu  LATVIJAS DZIJA 1. dzimšanas dienā!