Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

sestdiena, 2011. gada 11. jūnijs

Izstāde Pēterbaznīcā
















































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































































Svelmainās pavasara dienas pārsteidz pat tūristus no Turcijas. 33-36 grādi-tā rāda auto termometrs, kad pēc darba raušos mašīnā, lai brauktu uz māju. Tā visu šo nedēļu.Īsts pārbaudījums manām ziemeļnieka asinīm. Lietus nenāk un nenāk, tikai pērkons noducina.Trīs piles nokrita.Urķējos pa datoru.Vispasaules adīšanas dienā pieklājas mazliet paadīt.Tad nu daru to pamīšus-paadu, paurķējos pa datoru.Atradu jaukas pavasara bildes no rokdarbu studiju izstādes Pēterbaznīcā. Tas laikam bija martā. Nolēmu neturēt sveci zem pūra un parādīt arī citiem to krāšnumu, ko saskatījos.Dažai bildei mazliet trūkst asuma-aiz sajūsmas roka nodrebējusi. Skatos boldes un domāju-etnogrāfijā, tautas garīgajā mantojumā tomēr ir liels spēks. Kā kokam saknēs. Tā tautai senču atstātajās gara mantās. Mūsdienu izplosītās dvēseles te var rast mieru un harmoniju. Te ir krāsu prieks, raksta ritms, kas liecina par lietu kārtību pasaulē cauri gadsimtiem. Tas dod stabilu pamatu zem kājām un rosina radošu domu attīstīt senču mantojuma mūsdienīgu interpretāciju.
















































































































































sestdiena, 2011. gada 4. jūnijs

Iesāktie darbiņi














Pēdējā laikā adu un tamborēju ļoti daudz aksesuārus-lakatus, šalles.Tas priekš manis ir atklājums. Cik sevi atceros, vienmēr adīju tikai džemperus, pa retam kādu jaku. Kopš sāku sērfot pa interneta adīšanas sadaļām, atklāju, ka lakati un šalles ir ļoti interesanti tekstilizstrādājumi. Tie ir kā mazi stāstiņi vai glezniņas.Dažreiz adu lakatu kādam konkrētam cilvēkam un adot visu laiku domāju par šo cilvēku.Citreiz uzadu kādu lakatu, kas mani ieinteresējis kā tāds adīšanas vingrinājums, bet vēlāk nevaru tam atrast īsto saimnieku.Tad lakats paguļ skapī un gaida,kad parādīsies īstais cilvēks. Parasti iesākti ir četri pieci lakati vai šalles.Un tad es sevi rāju, ka sunim ir pārkāpts, bet astei nē... Šādi gandrīz gatavi rokdarbi lieti noder, ja pēkšņi jāiet ciemos un nav padomā citas dāvanas.Tas lakatu pabeidzu pēdējā vakarā.






Lācis2





Tāds nu lācis iznāca.Patiesībā-atkal lāču mamma.No puikām jau man ir maz saprašanas.Uzcirtās Noro kleitā-tā likās, ka no šīs dzijas jasanāk labai lāču kleitai.Kā jums šķiet?Darba kolēģes Lolitas mazā meitiņa Katrīna iemanījās kleitu gan novilkt, gan uzvilkt.Tā nu lācis tagad no rītiem Katrīnas somiņā iet pastaigā uz parku. Domāju, ka viņam iet labi.

sestdiena, 2011. gada 28. maijs

Ko daru tagad?







Mēģinu uzfilcēt tamborlāci-redz, kā šis žāvējas!





Velniņa aste




Vai ir kāda meitene, kas kādreiz nav sapņojusi kļūt par aktrisi? Un noteikti spēlēt princeses lomu? Dzīvē tomēr izrādījies savādāk? Lūk, arī mums, skolā uz mācību gada nobeigumu tika iestudēta luga Sprīdītis... un iedalīta Velniņa loma (laikam tāpēc, ka velniņiem labi jādejo?). Noteikums bija-velniņam jābūt pavisam, pavisam MELNAM- lai nevarētu viņu redzēt. Salūkojām kostīmu no tā, ko atradām skapī, nopirkām spīdošus sarkanus radziņus.Trūka vien astes.Piedāvājos asti notamborēt vismaz kādu metru garu, bet meitēns apgalvoja, ka velniem astes esot ĪSAS!!! Tāda, lūk, sanāca-katrā ziņā-dojošanai piemērota aste. Kā jau velnu meitenei pienākas, iesējam mazmazītiņu sarkanu pušķīti astes galiņā-tumsā jau tāpat nepamanīs?


Katrā ziņā-velniņu deja izdevās LIELISKA!




ceturtdiena, 2011. gada 26. maijs

Ceriņu boa






















Nu, lūk-nenoturējos! Nopirku dīvaino dzijas izstrādājumu, kas domāts tamborēšanai ar PIRKSTIEM! Vai arī pīšanai. Lūk, kas man sanācis-tieši ceriņu laikam pieskaņots boa. Darbiņš aizņēma apmēram vienu minūti.








trešdiena, 2011. gada 25. maijs

Mazs lakats ābeļziedu laikam



Ziedēšanas laikam noadīju mazu baktusiņu no sliedes dzijas. Rau, kāds sanāca! Maliņu aptamborēju ar tumši zilu kokvilnas-akrila maisījumu.