Nedēļas prieks!

Šonedēļ saņēmu jauku dāvaniņu no mākslinieces Ingas Līvānos: bildi ar pirms kāda laika manis uzadīto šalli!

Inga kopj Līvāniem tradicionālo stikla mākslas nozari -taisa stikla rotas, māca to arī citiem, rīko gleznu izstādes, auž un audzina divus dēlus.
Sveiciens Līvāniem no Rīgas!

Gaidu pavasari

Domāju, ka drīz tas tomēr būs klāt! Putni no rītiem tik krāšņi vītero, kaut gan termometrs rāda mīnus 15 grādus! Un saules ir tik daudz!
Gan jau drīz tās smagās ziemas drēbes varēsim likt nost, jāsāk domāt par svārkiem. Lūk, man vieni jau noadījās:

Dzija katia FUSION, 57% vilna, 18% akrils, 15% mohēra, 10% poliamīds
50 gr, 50 m
adatas Nr.6
fice tāda daudzkrāsaina arī ir

Jostiņu un aukliņu pieskaņotā tonī adīju no Ogres buklētas divkārtīgas dzijas ar adatām Nr.3

Apakšmalu pieadīju no kādas ekskluzīvas katias dzijas ar zīdu, ko jau vairākkārt biju iemēģinājusi. Tagad beidzot tā atrada savu īsto vietu un piešķīra svārkiem solīdāku izskatu.

Mugurpuse

Spirālzeķes

Nu tā-pienācis laiks sākt mācīties no sava bērna! Cerēju, ka skolā šogad apgūsim klasiskās zeķes-nekā! Uzdeva adīt spirālzeķes! Nācās iemācīties arī man!

Ja jau tā, tad nolēmu vismaz beidzot tikt pie suņa vilnas zeķītēm, jo citiem tādas esmu saadījusi kaudzēm, bet pašai ne reizi tādas nebija bijušas..(zeķu dzija+suņa vilniņa, bambusa adatiņas Nr.3)

Uzmetu uz katras adatiņas pa 12 valdziņiem un adīju sviķeli 3x3 24 rindiņas (12x2)

Tālāk sāku novirzīt sviķeli uz sāniem-ik pēc 3 rindām par vienu valdziņu

Kad noadīju 33 cm kopgarumā, sāku noraukt purniņu. Te jāatceras, ka vairs sviķelis uz sāniem nav jāvirza, jāada taisni uz augšu, bet ik pa 3 rindām jāsamazina valdziņu skaits-vispirms ada sviķeli 3 labiski, 2 kreiliski (kur bija 3 kreiliskie-divi saadīti), tālāk sviķelis 2 labiski (divi ir saadīti), 2 kreiliski un tā uz priekšu-pēc izjūtas un pielaikojot.

Tā, lūk, te fotogrāfs bildē, ka zeķei patiešām un nemaz NAV  PAPĒŽA!

Bet citādi-zeķe kā jau zeķe! Pieguļ labi.

Un, ja jūs zinātu-

CIK SILTAS!

Ragaciemā 10.03.2013.-Ziedoni meklējot

Kūpinātu reņģu smarža, dūmi maldās.
Laivas melnās. Vīri brūnie. Kāpas baltās.

Ragaciema rags zied baltiem pūpoliem.
Tā tas notiek - ziema beidzas katru ziem.

Nevar saprast - kaijas kliedz vai kaijas klaigā.
Jūra - spogulī, un tālu balsis staigā.

Sievas reņģes žāvē. Dūmos. Mūžs ir grūts.
Pūpoli par ļaudīm Dievu lūdz.

Un, vēl nejauzdami pasauls galu,
veči sēž pie veikala, dzer alu.

Laiks tik brīnišķīgs! Kā reņģe svaigs.
Nav kur steigties, saku. Vēl ir laiks.

Imants Ziedonis

Getras ar pīnēm

Sen jau gribēju noadīt getras ar pīnēm. Nu tās beidzot ir gatavas!

Strazdupīte

Uzmetu uz katras adatas 6+6+6+6 valdziņi. Pīnes ir labiski un krustojas 3 ar trīs valdziņiem. Starp pīnēm ir 6 kreiliskie, kas pamazām-potītes virzienā jāsašaurina -vispirms kreisajā malā, tad labajā, visbeidzot pa vidu, saadot divus valdziņus.Lejā pie potītes paliek tikai 3 kreiliskie valdziņi starp pīnēm Pīņu platuma nemainās. Bet nu katram jau būtu gan jāpamēra uz savas kājas, cik strauji to noraukumu veidot. Otro getru sāku adīt uz apaļadāmajām adatām (tām, kas ar aukliņu), jo valdziņu skaits uz vienas adatas bija par lielu-tie gribēja krist nost. Vēlāk pārgāju atkal uz zeķu adāmajām adatām, jo tā aukliņas vilkšana ir kaitinoša un šīs adatas tomēr ir ērtākas.
Izmantotā dzija-Jaunzēlandes aitu vilna kopā ar suņa vilniņu, adatas Nr.3

Slimošanas patīkamā puse

Vispār neesmu no tiem, kas slimo-esmu no tiem, kas mūždien vārguļo, bet tomēr nepaliek mājās. Ņemu sevi aiz čupra un izmetu no gultas, uzstutēju uz kājām-un tad jau vairs nav kur..jāturas līdz vakaram.
Šoreiz iznāca citādi-10 dienas mājās-izrādās gripa, kas jāārstē ar antibiotikām-kaut kas nedzirdēts-vīrusi un antibiotikas-redz kādas modifikācijas! Turklāt-mums abām ar meitu-vienā dienā.
Tā nu iznāca 10 dienas iepazīt savu bērnu, pārkrāmēt savus rokdarbus, pārkrāmēt kamolus, pārlasīt grāmatas.
Netraucēti noskatīties Dzejnieka bēres-raudāt, raudāt un sasmelties kultūru-ne tikai 100 gramus dienā.
Izlasīt grāmatu par Dzejnieka bērnību un skolas gadiem Tukumā:

Noteikti iesaku izlasīt-to var paveikt vienā dienā, stāstījums ir ļoti raits un dinamisks, atklāj Ragaciema ļaužu sūro ikdienu un skarbo dabu, parāda Dzejnieka saknes un liek daudz jauna atklāt par viņu-no kurienes viņš mums tāds radies. Jāsaka, ka diezgan šokējoši uzzināt, ka dzejnieks nav nekāds bālais zēns, bet gluži otrādi..bet nu izlasiet paši!

Otra patīkamā lieta, kas iegadījās šajās grūtajās dienās-saņēmu vēstuli no Andras ar bildēm-viņa pēc mana sacerētā apraksta, kas bija publicēts  žurnālā Mūsmājas,  noadījusi apaļšalli-un ir izdevies!

Ar viņas laipnu atļauju te ievietošu arī bildi:

Ļoti patīk Andras radošais piegājiens-pielikt arī kaut ko no sevis-volāndzijas apmali un piespraudi. Ļoti koši sanācis!

Rokdarbošanās slimošanas laikā bija minimāla, mazliet paadīju iestrēgušās getras ar pīnēm ar suņu vilniņu:

un mazliet patamborēju uz priekšu savu rozā kleitu:

Aiz igauņu kamolīša sekoja katia Maraton kamolītis (25% vilna, 75% akrils) kopā ar buklēto veco Ogres spoles pavedieniņu, tad ir divas rindiņas ar lepno Noro, kas palika pāri no beretes un apaļšalles, tagad tumšā kārta-vecs padomju laika vilnas kamolītis-pavisam ass un ciets, bet smukā krāsā-no tāda biju noadījusi mammai jaku.

Tā nu apļojos uz priekšu un veseļojos. Liels paldies vīra kungam par 10 dienu joņošanu ar divām paplātēm starp divām guļamistabām.
Ar bērniņu atkārtojām latviešu gramatiku-konkrēti, vietniekvārdu klasifikāciju, rēķinājām proporcijas un apgrieztās proporcijas, atkārtojām riņka laukuma formulu, kas ir tā pati-pī er kvadrātā, vienīgi pī ir mainījies-manā skolas laikā tas bija 3,14, tagad tas ir 3,1.

Džemperītis mammai

Kokvilna ar akrilu uz pusēm (rozā), lins (baltais)

Džemperītis mammai adīts ar adatām Nr.3

Detaļas-piedurknīte



Mugurpuse-visa vienā krāsā





Kakla apdare






Raksts-pavisam vienkāršs-pēc atmiņas adīts vai uz vietas dārzā sacerēts, jo dāvana bija paredzēta uz dzimšanas dienu, kas ir vasarā...bet sanāca nokavēties....



Saulriets Mežciema pusē Rīgā