Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

piektdiena, 2013. gada 26. jūlijs

Norasojis ķirsis


Jaukās atvaļinājuma dieniņas tuvojas beigām.
Revīzija skapjos arī. Ir salasīts liels maiss ar dziju-zeķēm. Dažādi atlikumi, uz akciju nopirkti kamoli, kamoli-neatceros, priekš kam nopirku. Daži no tiem sagleznojas kopā pavisam labi.

Tāds, lūk man iznācis Norasojis ķirsis-ne bordo, ne brūns, ļoti mīksts-gribas tik spiest pie vaiga.
Merino Superwash (pusvilna), kid mohēra ar zīdu un brūnā nezināmas izcelsmes mohēra-viss kopā.
Izmērs 39.

svētdiena, 2013. gada 21. jūlijs

Baltais āboliņš lietū

38.-39.izmērs

Krāsas man asociējās ar baltu āboliņu jūlija lietū

Zeķu dzija un vienkārtīgā vilna


Zeķu dzija likās par garlaicīgu-pietrūka maigi zaļā toņa. Zeķes no vilniņas tādas pufīgākas, jaukākas.

Beidzot sagaidījām lietu!

trešdiena, 2013. gada 17. jūlijs

Ogu zeķes

Ogu laikā noadīju zeķes ogu krāsās, lūk, kādas:




Materiāls pavisam vienkāršs-tas, kas mājās atradās un pa rokai gadījās, bet pēkšņi sagleznojās kopā un atrada savu īsto vietu:

Lietuviešu dzijas Teksrena fice un rozā kid mohēra ar zīdu.


Nu gluži kā Mārtiņa Rītiņa TV demonstrētais zemeņu sorbets, ko ne tikai apbrīnoju (kā parasti) ar acīm, bet šoreiz-ņēmu un arī pagatavoju ziemai vai kā šīs spirejas manā dārzā, kuras sen nopirktas Baltezera kokaudzētavā un priecē jau kuro gadu, neprasot nekādu īpašu aprūpi:


Jauku un darbīgu vasaru vēlu visiem dārgajiem lasītājiem!

sestdiena, 2013. gada 6. jūlijs

Ko Mežciemā runā

Ko Mežčiemā runā par to, kas notiek Rīgas centrā, noklausījos ejot uz veikalu:
satiksme slēgta, pa ielām staigā dziedādami, braukā kaut kāds tramvajs ar aptamborētiem sēdekļiem.

Plus 25 grādi ēnā.
Dziesmusvētki.

svētdiena, 2013. gada 30. jūnijs

Neona krāsas

Kā jau iepriekš rakstīju-manas priekšnojautas piepildījušās. Neona mode ir visur-īpaši man patīk agrie rīta skrējēji ap neona botām kājās! Un neona vakarkleitas!
Midaras dziju klāstā jau sen sajūsminājos par trako ideju savienot lauku dzijas toni ar neonu. Beidzot esmu sev iegādājusies kāroto dziju un veicu izmēģinājumus:

100 grami
160 metri
30% vilna, 70% akrils
Dziju nopirku veikalā Latvijas dzija, Brīvības 348, Rīgā. Bija arī citi toņi-violets, oranžs, dzeltens, sarkans.Super! Nevaru vien izdomāt, kas man te taps! Vēl uzliku aci uz violeto un dzelteno.

otrdiena, 2013. gada 25. jūnijs

Vasaras  liel-gabali

Ir daži darbi, kas jādara vasarā, piemēram, lai tiktu pie silta rudens džempera, tas jāsāk adīt pavasarī vai vasaras sākumā (pagājušās vasaras atklājums). Esmu iesākusi divus, abi jau drīz būtu gatavi, ja pa vidu nepagadītos iesākts topiņš vasarai, kas jāpabeidz tamborēt. Vēl projektā arī musturdeķa remonts-tas pēc mazgāšanas ir mazliet cietis-tur kur tās dabiskākās vai arī ārdītās dzijas bijušas -veidojas caurumiņi.Viens kvadrātiņš ir pavisam beigts un pagalam, bet tā kā daži vēl bija saglabājušies lieki, kurus saņēmu vēlāk, tad tos ceru izmantot atjaunošanas darbiem. Īstenībā tas ir daudz sarežģītāk, nekā sākumā likās. Pat nezinu, kā tikšu ar to galā.

Pagaidām priecājos par topošo lieldžemperi, kas būs 
pavisam klasisks-ar pīnēm. Izmantošu arī mazliet noro-lai būtu arī kaut kas laikmetīgāks. Vispār man patīk pašai sacerēt džemperus, nevis adīt pēc aprakstiem, tā ka vēl nezinu, kas īsti man tur galā sanāks.





Pamatā džemperis būs no burvīgās katia andina dzijas (pusvilna), noro būs kādam košākam akcentam.
Tā kā dzijas stipri atšķiras pēc resnuma, tad pielikšu pie noro nedaudz gublāna no saviem kāmja krājumiem. Domāju, ka kopā izskatīsies labi, būs nedaudz tuvāk latviskajiem toņiem-tāds mierīgāks noro.



Tādas klasiskās pīnes adu ar dīvainajām kantainajām adatām. Reizēm gan domāju, ja daudz adīšu-viņas kādreiz taču kļūs apaļas?