Lapas

Par mani

Mans fotoattēls
Adīšana, tamborēšana, fotogrāfēšana un ceļošana-tie ir mani vaļasprieki, kurus ļoti bieži apvienoju.

svētdiena, 2015. gada 8. marts

Sauļošanās sezona atklāta!

Ziemiņa laikam drīz būs galā! Kāda nu tā bija, tādu to pārcietām-dažs labs mazliet slimoja, dažs smagi strādāja, cits cieta no tā, ka nav ko darīt, cits cītīgi mācījās. Vislielākā bēda par sunīša salauzto kāju. Man sunīša nekad nav bijis un te nu uzreiz šāds neveiksmīgs lidojums no dīvāna. Visu ziemu auklējamies kā ar mazu bērnu, jo lūzums ir pavisam, pavisa nelabs-elkonītī. Un mazam kucēnam taču ir jāaug, jākustas.Kā lai te paliek mierā?
Šodien tik jauka saulaina diena, lai gan pamazām ceļas vējš. Gaiss ir tik svaigs-no tā var noreibt tāpat vien!
Atbraucām apskatīt jūru:


Jūra tik rāma:

Un paskat kādas krāsas dabā:

Un pūpoli jau zied!

Ir plus 12 grādi un beidzot varu nobildēt savu adīto kleitu:


Apakšai izmantoju kaut ko līdzīgu ungāru svārkiem no ravelry. Lai gan neesmu nekāda adītāja pēc aprakstiem, špikoju visu tikai pēc bildēm-domāju, ka rezultāts ir sanācis labs-svārku daļa griežas labi!
Sauļošanās sezona atklāta 8.martā!

Un kā jums tīk šie kompanjoni?

Un te ir dubultportrets ar manu suni un arī ar gulbjiem fonā.


Paldies, PAVASARI, par šo brīnišķīgo dieniņu!

ceturtdiena, 2015. gada 8. janvāris

Jaunā gada meditācija ar zaļkauliņu

Pagaidām izdodas! Mana jaunā gada apņemšanās-likt uz dīvāna TIKAI VIENU IESĀKTU ROKDARBU!
Un ņemties tikai ar to, KAMĒR TAS BŪS PABEIGTS!

Iesāku kaut kādu improvizētu šalli vai lakatu no krājumiem, kas mētājas mājās. Gar malu būs lentīšdzijas apmale-it kā jau tās lentīšdzijas visiem apnikušas, bet šādā apmales variantā man vēl nevienas šalles nav. Tālāk adu Ogres kokvilnu kopā ar kid-mohēru-šīs savienojums ir labs atklājums priekš manis-ļoti patīkams, mīksts un nav pārāk silts.

Man raksturu palīdz stiprināt mans asistents, kurš nekavējoši pievērstos vēl kāda aizsākta rokdarba plucināšanai, ja vien tāds te uz dīvāna parādītos, atstāts bez pieskatīšanas:

Nedomājiet, ka asistents snauduļo-viņš pa mazu acs šķirbiņu visu VĒRO!

Un dažreiz pagrauž zaļkauliņu:


svētdiena, 2014. gada 28. decembris

Gada nogale

Gada nogalē jāsteidz pabeigt iesāktie rokdarbi-gan lieli, gan mazi. Šoreiz pabeidzu zeķītes, ko iesāku ceļojuma laikā uz Slovākiju un arī svītraino kleitu vasarai. Zeķu bildēšanā piedalījās asistents, bet kleitas bildēšana jāatliek uz siltāku laiku.

Pāvu astes rakstiņu zeķēs iemēģināju pirmo reizi. Valnītis ar robiņiem un ar grieztiem labiskiem valdziņiem.

Te arī solītais asistents

Interese par rokdarbiem asistentam ir liela. Divi trīs kamoli jau izadīti.


Lai šis 2014.gadiņš aizsoļo raibās zeķēs.
Laimīgu Jauno 2015.gadu! Novēlu lasītājiem un arī sev pašai-daudz skaistu PABEIGTU rokdarbu jaunajā gadiņā!

Tīna

sestdiena, 2014. gada 8. novembris

Adīta cepurīte

3-kārtīga 100% vilna, 3.numura adāmadatas, 80 valdziņi

Jauku rudeni!

svētdiena, 2014. gada 2. novembris

Filcēšanas prieki

Filcēšana nervozam pilsētniekam ir kā medusmaize. Vilnas glaudīšana iedarbojas tik nomierinoši! Lūk, ko esmu uztaisījusi šoruden:



ceturtdiena, 2014. gada 4. septembris

Rīga-Poprada

Aizceļojos līdz Slovākijai! Skaisti, dievišķīgi! Un arī auksti un slapji, lai gan domāju, ka tā ir dienvidu zeme. Izrādās-kalnu zeme.


Mākoņi tur tik svešādi-skrienoši, nepārtraukti piloši, nav kā mūsējie, kas laiski guļ izstiepušies pamalē un nekur nesteidzas.


Kolosāli izbraucos ar plostu pa Dunajecas upi, saliju cauri slapja, bet, kas par skatiem:


Uzrāpos virsotnē Chopok 2024m augstumā Tatru kalnos:


nu jā un secināju, ka ne tikai adīt vajag vakaros, bet arī kādreiz pakustēties svaigā gaisā...citādi pavisam grūti tās virsotnes sasniegt.

Ceļš bija garš, novārtā nepalika arī adīšana. Te bilde no Lietuvas:

 Te no Polijas:

Te kāda bilde no ceļa autobusā:



Bet tad jau vairs adīšanai neatlika laika:






Ceļošana ir tik brīnišķīga padarīšana!

svētdiena, 2014. gada 3. augusts

Ainava ar zeltslotiņām

 Agrāk bija Latvijas kokvilna -usnes, tad nāca latvānis, visuvarenais. Šogad Latvijas ainavā dominē zeltslotiņas-brīnišķīgi skaistās vecmāmiņas puķes izpletušās pa nekoptajiem Latvijas laukiem-visa Latvija mirdz zelta saulē!


Manā dārzā arī tās ieviesās, un es tām ļāvu-tās tik pieticīgi ieaugās uz iepriekšējā zemes saimnieka akmeņiem piebērtā zālāja, kas bija domāts auto novietošanai , un tagad aizsedz skatu no ceļa uz pagalmu-brīnišķīgi!

Dārzs-zaļā oāze, kur pārlaist baiso svelmi, kad vienīgais darbs, ko var darīt ir laistīšana ar šļūteni un.. adīšana jasmīna vai ķirša paēnā:



Kā jau solīju, atrādīšu savu adīkli arī-beidzot saņēmos adīt savu pirmo reglānu no augšas- pilnīgi brīvi improvizēju, jo nebija neviena, kas pamāca. Pirmās bildes tapa jūnijā:

Aprēķini te nekādi nelīdzēja, vienkārši piemērīju pie sava rumpja-kā nekā peldētājas pleci ir reti kurai adītājai un , ja arī ir, tad tās ar reglānu no augšas neaizraujas...tomēr..tomēr..mēģināts nav zaudēts...nolēmu, ka tomēr mēģināšu..kas sanāks, sanāks!

Jāņu vakarā jau rociņām vieta tika ierādīta.

Šodienas bildes liecina par to, ka neapstāšos pie topiņa, bet turpināšu- līdz varbūt tikšu pie kleitas:



Ik pa laiciņam piemēru- skatos, kur mazliet pieņemt, kur ieņemt-pilnīgi improvizēju, bet uz priekšu pamazām iet!

Izadu visādus nez priekš kam iegādātus vasaras dziju krājumus un arī jauko violeto spuraino te iekombinēju-līdz šim tam vietu nevarēju atrast.

Un vislielākā sajūsma ir par to, ka nekas nebūs jāšuj! Tas patiešām ir vienreizēji!

Lai jums arī R-ADOŠA vasara!