Pieneņu medus

Jāsalasa 600 ziediņu. To var izdarīt pusstundas, stundas laikā-atkarībā no čakluma. Katrā ziņā-man grūti tas nebija, lai gan neesmu  ne ogu , ne sēņu lasītāja

Salasīju pat 700 ziediņus, jo šogad tie nebija lieli. Diezgan mazi, bet ļoti garos kātos.
Aplēju lielā katlā ar ūdeni-lai nosedz. Pieliku klāt vienu četrās daļās sagrieztu, lielu citronu. Vārīju, uzvārīju, pavārīju kādu stundu, tad nokāsu.
Atstāju uz otru dienu. Otrā dienā piebēru kilogramu cukura vārīju krietnas 3 stundas. Atstāju uz trešo dienu.
Aizmirsu, ka jāvāra. Atstāju uz ceturto dienu. Piebēru vēl divus kilogramus cukura, vārīju krietnas trīs stundas. Atstāju uz piekto dienu.
Salēju burkās.

Te nu tas kārums ir-tik daudz sanāca. Trīs litru burka un divas maziņās, un uz šķīvja ko pagaršot. 

Maijā

Kad tiekam laukā no pilsētas, tad ļauju zaļajiem īkšķīšiem vaļu. Šogad tik daudz skaistu ziedu dārzā:

Vēlāk sēžu baltajā ziedlapiņu sniedziņā un tamborēju cepurīti vasarai, kas jau pavisam tuvu.

Vai jūtat kā viegliem soļiem nāk vasariņa?

Sauļošanās sezona atklāta!

Ziemiņa laikam drīz būs galā! Kāda nu tā bija, tādu to pārcietām-dažs labs mazliet slimoja, dažs smagi strādāja, cits cieta no tā, ka nav ko darīt, cits cītīgi mācījās. Vislielākā bēda par sunīša salauzto kāju. Man sunīša nekad nav bijis un te nu uzreiz šāds neveiksmīgs lidojums no dīvāna. Visu ziemu auklējamies kā ar mazu bērnu, jo lūzums ir pavisam, pavisa nelabs-elkonītī. Un mazam kucēnam taču ir jāaug, jākustas.Kā lai te paliek mierā?
Šodien tik jauka saulaina diena, lai gan pamazām ceļas vējš. Gaiss ir tik svaigs-no tā var noreibt tāpat vien!
Atbraucām apskatīt jūru:

Jūra tik rāma:

Un paskat kādas krāsas dabā:

Un pūpoli jau zied!

Ir plus 12 grādi un beidzot varu nobildēt savu adīto kleitu:

Apakšai izmantoju kaut ko līdzīgu ungāru svārkiem no ravelry. Lai gan neesmu nekāda adītāja pēc aprakstiem, špikoju visu tikai pēc bildēm-domāju, ka rezultāts ir sanācis labs-svārku daļa griežas labi!

Sauļošanās sezona atklāta 8.martā!

Un kā jums tīk šie kompanjoni?

Un te ir dubultportrets ar manu suni un arī ar gulbjiem fonā.

Paldies, PAVASARI, par šo brīnišķīgo dieniņu!

Jaunā gada meditācija ar zaļkauliņu

Pagaidām izdodas! Mana jaunā gada apņemšanās-likt uz dīvāna TIKAI VIENU IESĀKTU ROKDARBU!
Un ņemties tikai ar to, KAMĒR TAS BŪS PABEIGTS!

Iesāku kaut kādu improvizētu šalli vai lakatu no krājumiem, kas mētājas mājās. Gar malu būs lentīšdzijas apmale-it kā jau tās lentīšdzijas visiem apnikušas, bet šādā apmales variantā man vēl nevienas šalles nav. Tālāk adu Ogres kokvilnu kopā ar kid-mohēru-šīs savienojums ir labs atklājums priekš manis-ļoti patīkams, mīksts un nav pārāk silts.

Man raksturu palīdz stiprināt mans asistents, kurš nekavējoši pievērstos vēl kāda aizsākta rokdarba plucināšanai, ja vien tāds te uz dīvāna parādītos, atstāts bez pieskatīšanas:

Nedomājiet, ka asistents snauduļo-viņš pa mazu acs šķirbiņu visu VĒRO!

Un dažreiz pagrauž zaļkauliņu:

Gada nogale

Gada nogalē jāsteidz pabeigt iesāktie rokdarbi-gan lieli, gan mazi. Šoreiz pabeidzu zeķītes, ko iesāku ceļojuma laikā uz Slovākiju un arī svītraino kleitu vasarai. Zeķu bildēšanā piedalījās asistents, bet kleitas bildēšana jāatliek uz siltāku laiku.

Pāvu astes rakstiņu zeķēs iemēģināju pirmo reizi. Valnītis ar robiņiem un ar grieztiem labiskiem valdziņiem.

Te arī solītais asistents

Interese par rokdarbiem asistentam ir liela. Divi trīs kamoli jau izadīti.

Lai šis 2014.gadiņš aizsoļo raibās zeķēs.
Laimīgu Jauno 2015.gadu! Novēlu lasītājiem un arī sev pašai-daudz skaistu PABEIGTU rokdarbu jaunajā gadiņā!

Tīna

Adīta cepurīte

3-kārtīga 100% vilna, 3.numura adāmadatas, 80 valdziņi

Jauku rudeni!

Filcēšanas prieki

Filcēšana nervozam pilsētniekam ir kā medusmaize. Vilnas glaudīšana iedarbojas tik nomierinoši! Lūk, ko esmu uztaisījusi šoruden: