Lai gan pēdējās dienās septembris pārsitis gadsimta siltuma rekordus, naktīs sāk pielavīties vēsums. Šorīt bija vairs tikai plus desmi grādi. Tad nu atcerējos, ka kādreiz zeķes adīju itin bieži un pamazām tām atkal sākšu pievērsties. Ir tik patīkami adīt kaut ko tik maziņu. Man kā darba cilvēkam vajag četrus vakarus, lai tiktu pie jaunām zeķēm. Lūk, šīs sezonas pirmais pārītis tapa no dzijas, kas palikusi pāri no lakata:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru