Cepurīte un šalle

 Atrādu kaut ko, kas šogad tika Salavecīša maisiņam:

Cepurīti adīju no Katia Maraton dzijas kā paralelogramu- vienā pusē pieaudzējot valdziņu, bet otrā malā saadot divus valdziņus kopā.

Šallei izmantoju visu atlikušo Katia Maraton dziju, ko papildināju ar gaiši rozā ļoti mīkstu dzijtiņu no saviem kāmja krājumiem. Raksts ir vienkāršs rievotais, bet gar malām i-cord maliņa no 3 valdziņiem (kreisajā pusē izada kreiliski, bet labajā 3 pirmos valdziņus noceļ)

Te redzama šalles i-cord maliņa

Te dziju pavedieni tuvāk apskatāmi-it kā sastāvs ir atšķirīgs, bet kopā saskanīgi veidojas adījums

Man iepatikusies šāda vienkārša šalle-adīšu vēl!

Ziemassvētkus gaidot

      Šogad iznāca paslimot pirms Ziemassvētkiem, tādēļ vairāk laika adīšanai. Pabeidzu dažus iesāktus darbiņus un nolēmu piedalīties Adventes adīšanas maratonā, ko jau otro gadu organizē blogere adītāja no Nīderlandes Veronika Stončus. Ir jau trīs uzdevumi iedoti: cimdiņi ar pīnēm, kamīna zeķe, adīta eglīte karināšanai eglītē (kā rotājums). Lūk, dažas procesa bildes un rezultāts:

Šī kamīnzeķe jau gatava! Adīju no Katia Merino dzijas divās kārtās ar 3. Nr.adatām; 60 valdziņi, stulma daļas garums 22 cm, tad bumeranga papēdis (tas, ko mašīnadītājas lieto-dalījums 10 v.-10v.-10v.), pēdas daļa 11 cm, tad seko klasisks noraukums katrā rindā . Banti adīju no resna balta akrila, jo nekā cita balta tai brīdī neatradu, laikam 8 valdziņi, banti veidoju, krustiski sašujot bantes galus. Piekarināmo cilpu adīju kā 4 valdziņu i-cord)

Rotājums-eglīte arī ir gatavs! Viens bumbulītis iznāca kā astes zvaigzne-nolēmu tā arī atstāt. Te apguvu interesantu uzmešanas metodi un adīšanu pa abām pusēm vienlaicīgi. Izmantoju dažādus dziju atlikumus no dāvaniņu gatavošanas procesa. Dažas dāvaniņas varbūt vēlāk atrādīšu, kad būs pie īpašniekiem. Pildījumam izmantoju nogrieztos dziju galiņus no iepriekšējiem projektiem. Bumbulīšus izveidoju ar tamboradatu , gala rotājums ir izšuvuma tehnikā

Vēl man jāpabeidz cimdiņi no Drops Air. Tad arī maratons drīz būs galā. Ar nepacietību gaidu 4.adventes adīšanas uzdevumu-šogad tas iekrīt tieši Ziemssvētku vakarā. Un tas būs rīt.

Priecīgus gaidīšanas svētkus!

Noro dzija un burē zīds

 Pārskatot savus krājumus, atradu dažus kamolus japāņu Noro dzijas. Bija daži iesākti mēģinājumi adīt un tamborēt Noro, bet visu izārdīju.

Līdzīgi gāja ar spoli burē zīda (tas skaitoties zemākas kvalitātes zīds). Beidzot nolēmu abus šos brīnumus apvienot. Ļoti labi man izdevās Dziesmusvētku topiņš. To vilku kopā ar tumšziliem lina svārkiem:

Izmantoju cimda valnīša raksta adījumu un divus t.s. tamborētos vecmāmiņas kvadrātus. Vēl tur izmantota ķirškrāsas kokvilna.

Esmu priecīga, ka varēju piedalīties gājienā. Šī bilde uzņemta pēc gājiena pie Dailes teātra.

Tā kā kamoliņu man vēl daudz, mēģinu iesākt vēl vienu topiņu:

Ko darīt ar dziju atlikumiem?

 Šad un tad paklausos latviešu adītāju blogošanu youtube vietnē. Latviešu valodā nav pārāk daudz -visbiežāk paklausos Sikspārnes blogu. Nesen uzgāju Alisi Brūveri Islandē, kas blogo lēnā, skaidrā angļu valodā. Man iepatikās viens no blogeres padomiem- neatstāt dziju atlikumus, bet tūdaļ tos likt lietā un izmantot kāda mazāka projekta īstenošanai. Esmu savās īsā atvaļinājuma dienās pabeigusi jau divus šādus projektus- zeķes un tādu lietiņu, ko liek uz krēsla ~agrāk to tautas valodā sauca par 'padirseni', bet, nu gan man ir prieks par valodas attīstības pozitīvajām tendencēm-ir radies jaunvārds 'smuksēdis'! Sakiet, vai nepiekrītat, ka tāds nosaukums ir daudz jaukāks?

Lakats ziemas krāsās

 Sveiks, manu dārgo lasītāj!

Vesels gads pagājis bez neviena ieraksta! Kā tas var būt? Tik daudz ir adīts! Un nekas nav pierakstīts!

Tad nu ar steigu lieku šodienas krāsās siltā lakata bildes:

Skat, kā dabas toņi šodien tādi paši, kā lakatā!

Svītrains džemperis

 Sveiks, mans dārgais un uzticīgais lasītāj!

Pirmajās siltajās vēsā pavasara dienās pabeidzu svītraino džemperi no Drops Puna alpaka dzijas, ko pirms ilgāka laika iegādājos dzijas.lv

Beidzot man izdevās džemperis,kā mans bērns teica: kā no veikala!-respektīvi, nav ne par lielu, ne par mazu!

Svītriņas labi salikās viena blakus otrai, jo jau sākumā dzijas iegādājos saskanīgas. Tajā laikā pilns feisbuks bija ar Sorbeta jakām,laikam biju domājusi par tādu, kad nopirku šo jauko dziju. Bet vēlāk pārdomāju,jo man jau ir diezgan jaku,bet džemperu sāk aptrūkties.

Kā jau bieži man gadās, džempera modeļa izvēlē ietekmējos no Baibas Pilānes. Viņai, protams, kā parasti, džemperis ir zilos toņos. Apraksta nekāda nav. Adīju reglānu no kakla un ik pa laikam piemērīju. Pieaudzējumi iet pa krāsu robežām, tur pievienoju arī baltu buklētu dziju no milzīgas internetā iegādātas spoles ar nezināmu, vatei līdzīgu sastāvu.

Maziem, košiem akcentiem izmantoju košu turku dzeltenzaļu kamolīti- piedurkņu galiem, apakšas valnīša svītrai un aziātu mēnestiņam uz muguras. Koši- kā dzēlīgā pavasara saule šodien!

Un te vēl viena bildīte krokusos!

Lai beidzot sākas silts un saulains pavasaris! Un lai mums visiem laba veselība un možs gars!

Glaunā jaka noadīta!

 Tāds starptautisks projekts sanācis-nopirku dziju Mink Yarn no Aliexpress uz atlaidēm, bet diemžēl pietrūka (fuksiju krāsā), nācās pievienot tumšzilo no kāmja krājumiem- alpaka spole (sen iegādāta), kopā ar Angora 2 no dzijas.lv.

Aprakstu nopirku no Anglijā dzīvojošās latvietes Žanetes (ar nosaukumu Glaunā jaka), pieteicos arī kopadīšanas grupā. Tā ka tas viss man bija pirmo reizi-izadīju ķīniešu dziju, adīju kopadīšanas grupā un adīju pēc apraksta ar angļu saīsinājumiem un video pamācībām.

Tā sacīt-nekad nav par vēlu apgūt ko jaunu!

Jaku sāk adīt no skausta daļas (apkakle) un tālāk turpina pilnīgi bez vīlēm, tikai atliek rokas uz palīgadatām un pabeidz vēlāk (vai arī stāvu pabeidz vēlāk-kā man sanāca, lai pietiktu dzijas).

Tomēr secinu, ka man pašai patīk izdomāt savus modeļus un diez vai tik ātri atkal mēģināšu ko adīt dzelžaini pēc apraksta. Arī šai jakai palielināju kabatas par 10 valdziņiem uz katru pusi, lai varētu tur arī ko vairāk ielikt, nekā tikai piecus pirkstus. Tāpat arī divkrāsainums bija jaunievedums-to man ieteica mans interjera dizainers. Liekas, ka sanācis ir labi, kopumā dizains pat mazliet iegūst-liekas, ka tā ir cita jaka, lai gan apraksts ir tas pats.

Paldies visiem līdzjutējiem par atbalstu!

Esmu lepna

Šo šallīti uzadīja mana meitiņa

Pavasara zeķītes

Atkal uztapināju savu mīļāko modeli, šoreiz no Pāces dzijas:

Pavasara rokdarbi

Pāces dzijtiņa ar mohēras pavedienu

Cukurpaciņa zaļajai ziemai

Šo cepurīti arī iemācījos no Baibas Pilānes. Jāuzmet 70 valdziņi. Noada deviņus valdziņus, no 10. valdziņa izada divus, bet pēdējos divus (69. un 70.) saada kopā. Atpakaļ ada labiski, nedara neko. Nākamajā rindā atkal kā pirmajā. Kad sasniegts galvas apkārtmērs, abas puses sašuj kopā.

Izmantoju trīs dziju kamolīšu miksli: avokādo krāsas alpaka mīksto  kamolīti, vienkārtīgu Pāces dzijas kamolīti un Angora mohērīgo no dzijas.lv

Šajā februārī atvadījāmies no vecāsmammas mājas- vecās Startu skolas..

Nu mājā dzīvos sveši cilvēki..

Vai mēs vēl te atnāksim kādreiz un satiksimies kā sendienās, kad nepazinām raižu nekādu? Senajās mīļajās bērnu dienās, kad mūsu mīļie bija ar mums.

Pavasarīgs janvāris

Sveiks,lasītāj!
Sen nebiju rakstījusi, jo nebija rakstāmlaiks..tas vairāk jāsaprot tā, kā nelaiks rakstīšanai. Nu tas ir garām.
Jāpārrevidē dziju krājumi un jāatrāda darbiņi, kas nav atrādīti.
Sākšu ar cepurīti pavasarim:

Tāds saulains janvāris, plus septiņi grādi

Sāk ar lielu trijstūri, kurš apiet ap galvu, bet vēlāk aizada sānus, veidojot augšā četrus stūrīšus:

Otrdienās eju Iļģuciema kultūras  centrā uz adīšanas studiju Irbi. Tur arī gudrības sasmeļos no mūsu mīļās Baibas.

Apraksts it kā vienkāršs, bet pagājušo nakti ņēmos līdz pusdiviem, kamēr sapratu, ka šorīt drusku jāpaārda.

Vispār neesmu aprakstu un shēmu cilvēks, adu, tā teikt, pēc izjūtas, bet nu dažreiz saņemos- lasu skaļi balsī sev priekšā un velku līdz ar pirkstu. Nez, ko kaimiņi par mani domā, kad to naktī daru?

Tamborēto svārku kaverversija

Bija man tādi tamborēti svārki, izmantoju tautas tērpa vietā- vilku uz Jāņiem, bet apnika- jo apakšmala tā kā vilkās kopā. Ņēmu un apakšmalu noārdīju. Satamborēju atpakaļ- klasiskā zvanu svārku formā. Tagad pat velku, uz darbu ejot. Lūk, dažas bildes:

Jūnija svētki

Līgo diena pagājusi mierīga, karsta un puķu vainagu smaržā ietīta:

Dārza darbi jūnijā paņem savu, rokdarbiem atliek mazāk laika. Bet veste pamazām top, par to pastāstīšu vēlāk, bet šodien gribu pieminēt mazo kājslauķīti, ko darināju mammai uz dzimšanas dienu-dārza mājas interjera izdaiļošanai:

Biju nopirkusi vienu lielo rulli T-kreklu dzijas tumši sarkanā krāsā. Iemēģināju to tamborēt,likās,ka vajag otru krāsu. Pasūtīju rozā no Aliexpress. Salīdzinot, ķīniešu sūtītais daudz maigāks un viegli tamborējas. Tumši sārtais ir ciets un ir smagi gan rokām, gan mugurai. Vēl ietambrēju lašu krāsas kamolīti no katia dzijas, kas palikusi pāri no topiņa tamborēšanas.

Nu, secinājums ir viens (priekš manis)- nekādu T-kreklu dziju vairs nepirkšu. Rokas sāp ne pa jokam!
Bet jubilāre gan nosolījas mazo paklājiņu izmantot kā krēsla pārklāju, ne paklājiņu. Katrai lietai sava vieta.