Lakats liedaga krāsās

Lakatam iedvesma nākusi no Lapmežciema jūrmalas. Tādās krāsās, kādas tur redzēju ap jāņiem, atradu Katia zeķu dziju ar nosaukumu Gaudi. Iespējams, ka spāņiem šīs krāsas asociējas ar arhitektūru, bet tā kā Spānijā vēl neesmu bijusi, tad sasktīju te pavisam latviskas krāsas no Baltijas jūras liedaga. Man ļoti patika šo dziju adīt-izjutu, ka tās ir manas krāsas. Fotogrāfijā varbūt izskatās košākas nekā ir dabā.
Lakata pamātā ir liels pečvorka kvadrāts, kuram uzmetu 100+1+100 valdziņus. Tad pieadīju stūrus, tad volāniņu.Volāniņam dubultoju uzlasīto valdziņu skaitu un adīju , kā saka krievi-platočnoi vjazkoi-, respektīvi-tāpat kā visu lakatu-tikai labiski visu laiku. Baltā maliņa ir tamborēta, jo uz baltās kidmohēras biju savērusi pērlītes priekš Annis lakata-divas baltas, vienu zilganzaļu un tās palika pāri. Krāsas tieši pieskaņotas un rada jūras vilnīšu, akmentiņu un gliemežvāciņu asociatīvu noskaņu.

Katia Gaudi zeķu dzija
pirkta musturbodē

Vīnodziņu šalle

Kad to paņem rokās, ir sajūta, ka turi vīnogu ķekaru. Tāpēc nosaucām to par vīnodziņu šalli, lai gan krāsa pavisam nav vīnodzīga. Shēmu atradu Baibas Vigules jaukajā blogā, te: https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhLJPLCh8T6gpaIHZVllnCEim1LgFtT27WiBieGJkJtMkJB9V8C-iNZGnVhGFziN3FitZTQCyfMk5MWzBjtsIMfL_xbhvoUhpE69zDk11HL8gISs0soNJHShDAD4gr1fn-sVwwWWqh4or4/s1600/Att%25C4%2593ls399.jpg Te viena bilde, kur var redzēt dziju-tāda raiba arī bija, parasts akrils, bet iznākums ir jaukāks nekā gaidīju!

Vārda dienas dāvana

Kas var būt labāks par šo? Paldies, BIG!

Helsinki-nobeigums

Nobeigumā vēl apmeklējām interesantu klintī izspridzinātu baznīcu. No ārpuses pat nepateiksi, kas tas ir?!
Visumā-moderna arhitektūra.

Vai te ir vajadzīgā noskaņa, vai tomēr nav-nemācēšu komentēt-teiksiet, ka nesaprotu moderno arhitektūru?
Galu galā turpinājām ceļu-uz apsolīto brīnumzemi-Muminieleju.

Džemperu ķirurģija turpinās

Nākamais spilvens, kas tapis no veca džempera izsaktās šādi!

 Zaļās dzijas sastāvā ir zīds, tādēļ spilvens ir mīksts un mīlīgs. Un zaļš-kā jūlija viducis. Tādēļ nosaukšu šo spilvenu par Jūliju.

Helsinku huligāni

Uzminiet, kas ir Helsinku huligāni? Mazliet pacieties, mīļo lasītāj, izstāstīšu par visu pēc kārtas.
Pilnīgi mierīgi turpinājām pastaigu pa ostmalu.
Apskatījām prezidentes pili, kas ir turpat, kur pienāk kuģīši un burulaivas, turpat, kur notiek tirgošanās. Baltā māja ar tornīti. Tur saimnieko Tarja Halonena, kas sāka savu darbu reizē ar mūsu Vairu Vīķi-Freibergu. Atšķirībā no Latvijas, Somijā prezidentu ievēl uz 6 gadiem un prezidents var palikt amatā divus termiņus pēc kārtas-tā, ka Tarja vēl aizvien strādā, kamēr mums jau Zatlera kungs atdod pilnvaras Bēziņa kungam.

Tad apskatījām veclaicīgo tirgus paviljonu (brūns ar dzeltenu), kurā pārdod dažādas ēdamas lietas-vairāk sieru, zivis un gaļu. Pārsteidza cenas, kas mūsu naudā būtu ap 20 latiem kilogramā. Tā, ka mūsu zemniekiem ir iespēja sēsties Tallinkā un vest savu gaļiņu šurp.

Ārā tirgošanās notiek, kā jau ierasts -uz galdiem, un arī pa taisno no kuģīšiem.Pats brīnumainākais ir tas, ka no kuģīšiem nepārdod vis zivis, kā mēs varētu domāt, bet gan kartupeļus.Pie tam cenas tiem uzrādītas litros.
Piemēram zaļie zirnīši pākstīs maksāja 4 eiro litrā. Dažādas ogas-tās jā. Bet cenas divas, trīs reizes augstākas kā pie mums.

Bildes no tirgus ir tikai dažas, jo tālāk bija darīšana ar huligāniem. Vispirms abas ar meitiņu saņēmām sveicienu- kaijas ka..... tiešā trāpījumā-tika mums abām. Bērns gandrīz asarās-mīļākās bikses pagalam...Devāmies ūdens meklējumos...lai gan jūra ir visapkārt, ūdeni aizsniegt nevarēja-uzmūrētas augstas apmales, ūdens starp kuģīšiem arī neizskatījās diez cik vilinošs, bet šoreiz būtu derējis arī tāds..bet nekā.Meklējām tualeti vecajā tirgus paviljonā-tā izrādījās slēgta, tāpat arī nākamā bija tā automatizēta, ka ūdeni no aparāta neizmānīt...Visbeidzot atradām veclaicīgu rokas pumpi aiz tirgus būdiņām pašā krastmalā.Kāds laipns kungs mums pumpēja ūdeni un kaut ko mierinoši sacīja par putniem. Kad drēbes bija tīras, garastāvokļa uzlabošanai nolēmām apēst saldējumu-katrs izvēlējās savu krāsu, mans dzeltenais bija ĪPAŠI, ĪPAŠI GARŠĪGS! Un te pēkšņi-kāds iesita man PA GALVU! BAMS!  Mīkstas kaijas pleznas-plakš-atsitās  pret manu gludi sasukāto galvu, tai sekoja mīksts sitiens AR GUZU. Kā es sabijos! Domāju-tūlīt KNĀBS! Kur lai bēgam?-gaisā riņķoja krietns bariņš kaiju un izdvesa draudīgas klaigas. Vairākkārt pārmaiņus kāda zemu pikēja virs mūsu galvām. Visbeidzot sapratām, ka kaijas interesē SALDĒJUMS! Iedomājieties, cik jauki būtu, ja dzeltenā bumbiņa no mīkstā trieciena pa manu galvu būtu sašķiebusies un nokritusi uz asfalta, vislabāk ar visu vafeļtūtiņu! Kas par dzīrēm varētu sākties!
Steigšus bēgām no ostmalas un skrejot garām saldējuma kioskam, saburtojām uzrakstu somiski un arī angliski-UZMANIETIES NO KAIJĀM! Tātad-ne pirmo reizi un ne mums vienīgajiem tās mēģina atņemt saldējumu!
Viss beidzās laimīgi-neviens tā īsti necieta un tagad atceroties par to nāk smiekli. Tagad labi zinu, kā kaijas sauc angliski: sea gulls.
Tāds , lūk, stāstiņš par Helsinku huligāniem.

Helsinki

Turpinu savu ceļojumstāstu. Agrā rītā prāmis piestājis Somijas galvaspilsētā Helsinkos.  Esmu te trešo reizi-domāju, būs garlaicīgi. Tomēr gadījās kāds piedzīvojums.

Rīts sākās kā parasti Helsinku tūristam-ar Sibeliusa pieminekļa apmeklējumu. Agrā rītā pie tā vēl var piekļūt un nofotografēt, vēlāk to apņem tūristu pūļi. Piemineklis sākotnēji sastāvējis tikai no milzīgām tērauda caurulēm. Vēlāk, pēc pieprasījuma, tomēr izveidots arī paša mūziķa portrets.

 

Lūk, tāds izskatās Skandināvu mauriņš-ļoti praktisks, nav jāpļauj, vienīgi sēdēšana pacieta.

Vēl brīnos par somu deviņvīru spēka milzīgajiem ziediem un par meža zosīm, kas brīvi pastaigājas pieminekļa pakājē.

Kā ne-mūziķis varu tikai nojaust, kā varētu skanēt šī mūzika. Domājams-smaga un nopietna kā pati Somijas daba?

Tālāk dodamies apskatīt Senāta laukumu ar balto, skaisto baznīcu kalnā.

Esam augšā. 47 pakāpieni. Tomēr jūru aiz mājām nevar redzēt, tomēr tā tur ir-var sajust.

Varenas gan tās kolonnas, vai ne?
Skaists skats no augšas.

Tūlīt nokāpšu tur lejā...

..un sildīšos rīta saulītes staros..

...un priecāšos par jauko skatu augšup.